Nāvējošāko vulkāna izvirdumu top10
Pēdējās dienās pasaule ir uzzinājusi par Islandes Eyjafjallajökull vulkānu, kas gandrīz uz nedēļu paralizēja pasaules gaisa satiksmi. Bet vēsturē ir zināmi daudz briesmīgāki vulkānu izvirdumi, kuru radītie postījumi līdzinās īstai dabas katastrofai.
Desmit postošākie un nāvējošākie vulkānu izvirdumi cilvēces vēsturē:
10. Lamingtona izvirdums
Šis vulkāns atrodas 1,680 metu augstumā Papua Jaungvinejā. Diemžēl līdz 1951.gadam apkārtnē dzīvojošie Oro provinces iemītnieki domāja, ka vulkāns patiesībā ir tikai kalns. Vēlā 18.janvāra naktī no kalna virsotnes sāka līt lavas straumes un gaisā cēlās dūmu mutuļi. Vulkāna izvirdums prasīja 3000 cilvēku dzīvības
Indonēzijas Javas salā esošais vulkāns 1772.gadā eksplodēja un zemes nogruvumos apraka 40 apkārtnē esošos ciematiņus, pilnībā tos iznīcinot. Vairāk nekā 3000 ciematnieki tika nogalināti. Vulkāns joprojām tiek uzskatīts par ļoti bīstamu un tā tuvējā apkārtne ir norobežota. 2002.gadā vulkāns „pamodās” un sāka dūmot.
Video redzams 2002.gada izvirdums.
Arī šis vulkāns atrodas Javas salā, Indonēzijā un pēdējā tā aktivitāte fiksēta 2008.gadā. 1919.gadā dubļu straumes un magma nogalināja 5000 cilvēkus, kas dzīvoja vulkāna pakājē. 2007.gada oktobrī vulkāna apkārtnē tika izsludināta „sarkanā trauksme” un evakuēti 30 000 vietējie iedzīvotāji, baidoties no Keluta izvirduma.
Šis vulkāns atrodas Japānā. 1500metrus augstais, joprojām aktīvais vulkāns vispostošākos zaudējumus radīja 1792.gadā, kad vairāku lavas slāņu nogruvuma rezultātā tika izraisīts cunami, kas, savukārt, nogalināja vairāk nekā 15 000 cilvēku. Arī 1991.gada izvirdumā dzīvību zaudēja vairāk nekā 40 cilvēki, tajā skaitā arī trīs vulkanologi, kā arī tika sagrautas apkārtnē esošās ēkas.
Šis kolumbiešu vulkāns ir pazīstams ar savām nāvējošajām dubļu un lavīnu straumēm, kas 1595.gadā nogalināja 635 cilvēkus. Toreiz verdošās dubļu straumes ietecēja Guali un Lagunilas upēs un līdzīgā veidā bojā gāja aptuveni 1000 cilvēki 1845.gada izvirdumā. Neskatoties uz to, Armero ciemats tika uzbūvēts uz izžuvušas magmas slāņa, tāpēc nav brīnums, ka 1985.gadā līdzīgā veidā dzīvību zaudēja vēl 23 000 cilvēku, kas bija gandrīz visa ciemata kopējā populācija. Ar 40 jūdzēm stundā tekošā lavas straume pilnībā iznīcināja ciematu, kas Kolumbijai izmaksāja aptuveni miljardu dolāru.
vulkāns atrodas Martinikā un ir populārs franču tūristu galamērķis. 1902.gadā šis vulkāns radīja spēcīgāko 20.gadsimta izvirdumu, nogalinot vairāk nekā 30 000 cilvēkus. Lai arī togad pirmie dūmi vulkānā parādījās aprīlī, pilnvērtīgs izvirdums sākās tikai 8.maijā. Lavas strūklakas, zibeņi un toksiski mākoņi ar 600 jūdžu stundā ātrumu brāzās ārā no vulkāna un 1075 grādus pēc Celsija karstā temperatūra burtiski uzvārīja Sentpjēras pilsētu, kas atradās vulkāna pakājē. Pilsēta turpināja degt vairākas dienas un katastrofā izdzīvoja tikai divi cilvēki.
vulkāns joprojām tiek uzskatīts par bīstamu vulkānisko salu, kas atrodas Indonēzijā. 1883.gadā notika vairākas ārkārtīgi spēcīgas eksplozijas, kuru jauda 13 000 reizes pārsniedza Hirosimas bombardēšanu. Katastrofālā eksplozija, kuru varēja dzirdēt pat Austrālijā, 70 jūdžu diametrā izmētāja aptuveni 21 kubikmetru akmeņu, pelnu un lavas. Oficiāli zināms, ka 37 000 cilvēku tika nogalināti, lielākā daļa no viņiem mira vulkāna izraisītā cunami rezultātā. Pieļaujams, ka patiesais upuru skaits ir ievērojami lielāks.
– vēl viens no 130 Indonēzijas aktīvajiem vulkāniem. 4300 augstais vulkāns 1815.gadā radīja spēcīgu eksploziju sēriju, kuru sekas sajuta visā pasaulē. Pilnībā mainījās stratosfēra, izraisot ASV un Eiropas 19.gadsimta vēsturē lielāko badu. Vulkāns pilnībā iznīcināja salas veģetāciju un cilvēku apmetnes. Liesmās, badā vai saindējoties dzīvību zaudēja vismaz 71 000 cilvēku.
varenais izvirdums mūsu ēras 79.gadā pilnībā apraka Pompejas pilsētu, kā arī izpostīja apkārtējos ciematus. Spēcīgais izvirdums turpinājās 20 stundas, nogalinot 25 000 cilvēku. Kopš tā laika vulkāns izvirdis vairākkārt, pēdējoreiz tas notika 1944.gadā, kad tika nopostītas vairāki tuvumā esošie ciemati.
vulkāns atrodas Islandē un kopš 1783.gada izvirduma „snauž”. 1725.gadā vulkāns izraisīja valsts mēroga katastrofu, kad tika nogalināti 50% Islandes iedzīvotāju. Lavas strūklakas sasniedza 1400 metru augstumu. Izvirduma sekas varēja just visā pasaulē: Lielbritānijā pelnu dēļ tika piedzīvota „smilšu vasara”. Indīgie mākoņi izplatījās pa visu Eiropu, izraisot sevišķi bargas ziemas un nogalinot vēl tūkstošiem cilvēku.
