ASV riska kapitāla fondi investē 18 miljonus dolāru 12 gadus veca zēna uzņēmumā

Jaunās investīcijas palielinājušas kopējos dažādu riska fondu ieguldījumus 2006.gadā dibinātajā "Playspan" līdz 42 miljoniem dolāru (22,6 miljoniem latu), raksta portāls un piebilst, ka uzņēmuma dibinātājs bijis tobrīd 12 gadus vecais Arjuns Meta. Kompāniju kā izpilddirektors faktiski vadot Arjuna tēvs Kārls Meta.

Kā skaidro "TechCrunch", "Playspan" ir parakstījis līgumus ar aptuveni 1000 video spēļu izstrādātājiem un tā saukto interneta virtuālo pasauļu uzturētājiem par "virtuālu mantu" tirdzniecības vietu un/vai spēļu pasauļu iekšējās sintētiskās naudas maksājumu apstrādi, tostarp ar lielām izklaides kompānijām "Warner Brothers", "The Disney Company" un "Viacom".

No "Playspan" caur 45 000 mazumtirdzniecības vietu, galvenokārt Ziemeļamerikā, var nopirkt priekšapmaksas karti "Ultimate Game Card", ar kuru var apmaksāt interneta spēļu un citus pakalpojumus.

Kompānija arī uztur tā sauktos mikrotransakciju pakalpojumus (sīkus maksājumus pāris desmitu santīmu apjomā) un uztur veikalu sociālajā tīklā "Facebook", kur var nopirkt dažādas "virtuālas mantas", galvenokārt dāvanas saviem "Facebook" draugiem, piemēram, ziedu attēlu vai simbolisku alus kausu.

"Virtuālu mantu" tirdzniecība ir veids, kā interneta spēlēs apiet vajadzību sev "izcīnīt" dažādas spējas vai ieročus. Piemēram, nokaujot trīs pūķus kādā spēlē, iegūst īpašu zobenu, bet to pašu zobenu var nopirkt par "rūķu zeltu" vai ko tamlīdzīgu, kuru savukārt var nopirkt par īstu naudu. "Playspan" apkalpo darījumus gan fiktīvā, gan īstā naudā.

Citā "TechCrunch" rakstā kāds viesautors lēš, ka "virtuālo mantu" tirgus pasaulē apgroza vismaz 720 miljonus dolāru (388 miljonus latu).

"Virtuālas mantas" ir sastopamas arī "sintētiskajās pasaulēs", piemēram, "Second Life" (kurai gan ir sava valūta un norēķinu sistēma). Šādās interneta simulācijas vidēs cilvēki var radīt savu "otru es", izvēlēties dzimumu, rasi, apģērbu un dažādus priekšmetus. Ienākot virtuālajā pasaulē, piemēram, Latvijas lietotājs var sevi veidot un redzēt kā tumšādainu sievieti, kurai pieder elektronikas veikals vai frizētava, bet sieviete var sevi prezentēt kā vīrieti, kam ir virtuāla trenažieru zāle, spēlē tēlot bruņinieku vai specvienības kaujinieku.

Elektronisku mantu tirdzniecība eksistē vairākus gadus, kad interneta spēļu spēlētāji atklāja, ka spēļu kaujās vai attapības pārbaudījumos iegūto augsto rangu vai atribūtus var pārdot par īstu naudu. Tas internetā izraisīja debates par godīgumu, bet nepārtrauca šī biznesa izaugsmi.

Kā biznesa portāls "Nozare.lv" noskaidroja, veicot aptauju sociālajā tīklā "Twitter", arī Latvijā notiek tirdzniecība ar interneta spēles "World of Warcraft" atribūtiku un rangiem. Latvijas interneta vietnē "www.exs.lv", kur pulcējas Latvijas spēļu entuziasti, kāds cilvēks par 90 latiem piedāvā vairākas virtuālas identitātes ar atribūtiem, piemēram, 31.līmeņa šamanis, kas pircējam, visticamāk, dotu lielu spēku cīņā pret citiem spēlētājiem.

Savukārt sociālo mediju eksperts Māris Reliņš norādīja, ka sociālajā tīklā "draugiem.lv" esot vesela sadaļa, kur tirgojas un mainās ar "virtuālām mantām".