Nicā dzīvojošā lietuviete Laura: "Panika bija pārņēmusi visu pilsētu"

"Biju promenādē, bet pašu uzbrukumu neredzēju. Bastīlijas dienā te iznāk teju vai visa pilsēta," viņa sacījusi. "Tas notika 10-15 minūtes pēc uguņošanas. Gājām uz māju pusi, pa ceļam skatoties koncertus, kad cilvēki mums aiz muguras pēkšņi sāka skriet. Varēja just, ka lielākā daļa pat nezina, kas noticis, bet skrien, pūļa instinkta vadīti. Arī mēs ar manu puisi - neaptverot, kas, kur un kā. Te vienmēr tādos lielos masu pasākumos mēdz būt mazliet neomulīgi. Visvairāk palicis prātā, ka panika bija pārņēmusi pilnīgi visus."

Kā atceras Laura, cilvēki saukuši: "Bēdziet! Slēpieties! Skrieniet uz vecpilsētu!" Pēc tam paklīdušas ziņas, ka "brauc mašīna un no tās šauj". Sasniedzot vecpilsētu, no restorānu durvīm skanējuši darbinieku saucieni: "Pie mums, varat patverties pie mums!" Lietuviete ar draugu drīz nokļuvuši līdz savai dzīvesvietai, kāpņu telpā atraduši kādu pārbiedētu pārīti un ieaicinājuši dzīvoklī nomierināties.

Pēc viņas teiktā, sākumā informācijas bijis maz, bet pēc nepilnas stundas jau parādījušās konkrētākas ziņas par terorakta apstākļiem. Prefektūra aicinājusi neiziet no mājām, lai nebūtu jaunu upuru uzbrukumu gadījumā. Viņas drauga restorānā vakariņojuši policisti, kas atbraukuši atvaļinājumā no Parīzes. Dzirdot par notikušo, viņi likuši cilvēkiem palikt iekšā, aizslēgt visas durvis un nolaist metāla žalūzijas.

"Arī mēs taču varējām tur būt. Neiedomājami. Pārlieku reāli, pārlieku tuvu," savās sajūtās dalījusies Laura, atzīstot, ka pēc visa notikušā viņai joprojām nav pārgājuši drebuļi.