ASV meklē veidus "WikiLeaks" dibinātāja apsūdzēšanai un arestēšanai

Tomēr eksperti norāda, ka apsūdzības izvirzīšanai ceļā var stāties dažādi juridiski sarežģījumi, ieskaitot ASV Konstitūcijas pirmajā labojumā noteikto vārda brīvības aizsardzību.

"Pašreiz, tieciet man, Tieslietu ministrijā ir daudz juristu, kas izskata visus iespējamos likumus un mēģina izprātot, kurš pants viņa apsūdzībai būtu vispiemērotākais," atzīmējis juridiskās firmas "Berliner, Corcoran and Rowe" starptautisko tiesību eksperts Brūss Zagaris.

Pēc tam, kad "WikiLeaks" jūlijā publiskoja tūkstošiem ASV slepeno dokumentu par karu Afganistānā, ASV oficiāli sāka kriminālizmeklēšanu. Bet tagad, kopš tīmekļa vietne jau trešo reizi nopludinājusi milzīgu daudzumu ASV diplomātisko dokumentu, valsts amatpersonas tiek spiestas rīkoties.

Ģenerālprokurors Ēriks Holders pirmdien paziņojis, ka ikviena ASV likumu pārkāpumos iesaistītā persona tiks saukta pie atbildības. Viņš atzina, ka likumos pastāv "caurumi", bet tiks pieliktas pūles, lai šos trūkumus labotu. "Tas nav tas gadījums, kad kāds šajā brīdī savas pilsonības vai dzīvesvietas dēļ netiks pakļauts izmeklēšanai," uzsvēra Holders.

Līdz šim saistībā ar dokumentu nopludināšanu arestēta tikai viena persona - 23 gadus vecais Bredlijs Menings. Viņš tika apcietināts maijā pēc tam, kad "WikiLeaks" publiskoja videoierakstu, kurā redzams ASV helikoptera "Apache" 2007.gadā veiktais uzbrukums Bagdādē.

Republikāņu deputāts, Pārstāvju palātas Iekšzemes drošības komitejas augsta ranga amatpersona Pīters Kings mudinājis Holderu apsūdzēt "WikiLeaks" dibinātāju spiegošanā. Bet Valsts departamentu viņš aicinājis "WikiLeaks" pasludināt par "ārvalstu teroristu organizāciju".

Bijusī republikāņu viceprezidenta amata kandidāte un potenciālā Obamas konkurente 2012.gada prezidenta vēlēšanās Sāra Peilina Asanžu nodēvējusi par "antiamerikāni ar asinīm notraipītām rokām".

Šobrīd, šķiet, vienīgais likumīgais veids apsūdzības izvirzīšanai ir atsaukšanās uz Spiegošanas likumu, kurš pieņemts Pirmā pasaules kara laikā 1917.gadā.

Minētais likums ļauj izvirzīt apsūdzību ikvienam, kurš "saņem vai iegūst, vai piekrīt, vai mēģina saņemt vai iegūt jebkuras personas vai vienalga no jebkura avota jebkādus dokumentus rakstiski (..) vai piezīmes par jebko, kas ir saistīts nacionālo aizsardzību", darot to bez pienācīgas atļaujas.

Djūkas universitātes tieslietu profesors Skots Sillimens tomēr atzīmē, ka nav skaidrs, vai uz šāda pamata izvirzītai apsūdzībai tiešām būs panākumi.

"Tas varētu būt sarežģīti (..), ja vien jūs neesat spējīgi pierādīt kaut kādu motivāciju no viņa puses un to, ka viņš aktīvi tiecies pēc informācijas," laikrakstam "The Wall Street Journal" izteicies profesors.

Starptautisko tiesību eksperts Zagaris AFP paskaidroja, ka šis šķērslis var tiks novērsts, ja prokurori identificētu dažus no nopludinātajiem dokumentiem, kas oficiāli klasificēti kā slepeni. Savukārt izskanējušos ierosinājumus, ka 39 gadus vecajam Asanžam par nodevību būtu jāprasa nāvessods, Zagaris noraidījis.

Viņš arī atzīmējis, ka ES aizliedz apsūdzētās personas izdošanu, ja personai var tikt piemērots nāvessods. Līdz ar to politiķu runas par nāvessodu tikai rada papildu problēmas un situāciju sarežģī kā juridiski, tā diplomātiski.

Zagaris prognozē, ka Asanžs varētu tikt arestēts Lielbritānijā tuvāko dienu vai nedēļu laikā, pamatojoties uz Interpola izdotu aresta ordeni saistībā ar viņam Zviedrijā izvirzītajām apsūdzībām izvarošanā.

Neskatoties uz to, kāds juridiskais pamatojums tiks izmantots Asanža apsūdzēšanai, paredzams, ka nozīmīga loma būs atsaucei uz Konstitūcijā garantētajām tiesībām uz vārda brīvību.

"Tiesas ir skaidri norādījušas, ka pirmais labojums aizsargā trešās puses, kas publisko slepenu informāciju," norāda Amerikas Pilsonisko brīvību apvienības (ACLU) Nacionālas drošības projekta direktore Hīna Šamsi.

Viņa uzsver, ka tas var apdraudēt arī pētniecisko žurnālistiku: "Kriminālvajāšana pret "WikiLeaks" neatšķirtos no mediju vajāšanas, kas arī publicējuši slepenus dokumentus."

Tikmēr ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džons Kerijs otrdien jau izteicies par likuma iespējamām izmaiņām.

"Mums laikam būs jāskatās uz iespēju sava veida (..) sīku izmaiņu veikšanai attiecībā uz to, ko saka likums," atzīmējis Kerijs.

LETA