Svarīgākie 2010.gada pasaules notikumi

Par īstu drāmu ar laimīgām beigām izvērtās 700 metru dziļumā iesprostoto Čīles kalnraču glābšana. Pēc vairāk nekā desmit nedēļu pavadīšanas pazemē, 13. oktobrī dienasgaismu ieraudzīja pirmie izglābtie kalnrači. Redzēt, kā atbrīvotie strādnieki atkal ierauga savus tuviniekus, bija viens no aizkustinošākajiem šā gada notikumiem ne tikai Čīlē, bet arī visā pasaulē.

Pēc vairāk nekā diviem mēnešiem pazemē, kalnrači atkal ierauga savus tuviniekus

Līdz šim nepieredzēts karstuma vilnis šovasar piemeklēja Krieviju. Līdz pat 38 grādu karstuma izraisīto postošo meža ugunsgrēku apjomus un to radītās sekas mediji nekautrējās salīdzināt pat ar Černobiļas kodolkatastrofu 1986. gadā.

Ugunsgrēku rezultātā pilsētas sedza biezs smogs, pilnībā nodega desmitiem ciematu, bet dzīvību zaudēja vairāki simti cilvēku. Pastāvēja bažas, ka radiācija no Krievijas mežu ugunsgrēkiem varētu sasniegt arī Latviju, tomēr šīs prognozes nepiepildījās. Valdība apņēmās nodegušo ciematu vietā uzbūvēt jaunus, tāpēc daži uzņēmīgi sādžinieki cerībā uz labākām mājvietām uguni pielaida paši.

Maskavā turpinās cīņa ar postošajiem ugunsgrēkiem.

Jūnija beigās ASV savā teritorijā atklāja Krievijas spiegu tīklu, kur darbojušies desmit aģenti. Kā vēlāk izrādījās, spiegus palīdzējis atklāt dubultaģents Krievijas ārējās izlūkošanas dienestā, kurš dažas dienas pirms skandāla aizbēga uz ASV.

Lai nebojātu valstu attiecības, abas iesaistītās puses rīkoja vērienīgāko spiegu apmaiņu kopš aukstā kara laikiem, bet, atgriežoties dzimtenē, Krievijas spiegi kļuva par īstām zvaigznēm. Jo sevišķi Anna Čapmana, kas neoficiāli atzīta par seksīgāko spiedzi pasaulē, — pēc atgriešanās dzimtenē viņai piedāvātas neskaitāmas fotosesijas respektablos vīriešu žurnālos, darbs televīzijā un prāvi honorāri par memuāriem.

Vienas no lielākajām raizēm Eiropai (un televīzijas diktoriem) šogad sagādāja Eijafjallajekulla (Eyjafjallajökull) vulkāns, kas vairāk nekā uz nedēļu paralizēja gaisa satiksmi virs kontinenta. Tūkstošiem lidot gribētāju dienām ilgi dirnēja un nakšņoja lidostu uzgaidāmajās telpās, jo vulkāns, kura nosaukumu pareizi spēj izrunāt vien pieci procenti cilvēku, negrasījās rimties. Eiropas lidsabiedrību pasažieru plūsma aprīlī samazinājās par 11,7%, bet radītie zaudējumi mērāmi miljonos.

Traģiski beidzās Polijas prezidenta Leha Kačiņska un citu valsts augstāko amatpersonu lidojums uz piemiņas pasākumu Katiņas slaktiņa memoriālā pie Smoļenskas 10. aprīlī.

Neilgi pirms nosēšanās lidmašīna avarēja, un katastrofā dzīvību zaudēja visi uz lidaparāta klāja esošie cilvēki, prezidentu ieskaitot. Leha dvīņubrālis Jaroslavs vēl ilgi nespēja traģiskos jaunumus pavēstīt mirušā prezidenta mātei, kas tobrīd veselības problēmu dēļ atradās slimnīcā.

18. aprīlī Polijas tauta atvadījās no sava prezidenta, sērās būdama tik vienota kā vēl nekad kopš komunisma krišanas. Diemžēl vairāku valstu vadītāji uz bērēm neieradās Īslandes vulkāna izraisīto gaisa satiksmes problēmu dēļ. Polijas eksprezidents Lehs Valensa bērēs raudot atklāja notikušā traģiskumu ar vārdiem: „Padomju spēki pirms 70 gadiem Katiņā nogalināja poļu eliti. Šodien tur mira poļu elite, kas grasījās izteikt cieņu tur noslepkavotajiem poļiem.”

12. janvārī vienu no Karību reģiona nabadzīgākajām valstīm Haiti skāra postoša, septiņas balles pēc Rihtera skalas spēcīga zemestrīce. Attīstītajās valstīs, kas tālredzīgi iegulda tādu ēku būvniecībā, kas spēj izturēt vēl spēcīgākas zemestrīces, visdrīzāk upuru skaits būtu niecīgs, bet Haiti tā bija īsta katastrofa.

Pēc aptuvenām aplēsēm, zemestrīce ietekmēja trīs miljonu iedzīvotāju dzīves — miljons palika bez pajumtes, 230 000 gāja bojā un aptuveni 300 000 ievainoti. Laikā līdz 24. janvārim Haiti piedzīvoja vēl vismaz 54 dažāda stipruma zemestrīces pēcgrūdienus. Normāla dzīve Haiti nav atgriezusies, gada otrajā pusē valstī izcēlās holeras epidēmija.

Par vienu no svarīgākajiem gada notikumiem neapšaubāmi uzskatāma līdz šim lielākā piedzīvotā ekoloģiskā katastrofa ASV vēsturē — kompānijas British Petroleum izraisītā naftas noplūde Meksikas līcī.

20. aprīlī pēc eksplozijas uz naftas ieguves platformas Deepwater Horizon, kurā dzīvību zaudēja 11 darbinieki, sākās apjomīga naftas noplūde, kas turpinājās gandrīz trīs mēnešus līdz 15. jūlijam, piesārņojot visu Meksikas līci. Aprēķini liecina, ka 170 miljoni galonu naftas piesārņoja līdz pat 180 000 kvadrātkilometru lielu ūdens platību, izskalojoties arī vairāku ASV štatu piekrastēs.

British Petroleum katastrofas seku likvidēšanas izmaksas sasniedz aptuveni 11 miljardus ASV dolāru, tomēr industrija acīmredzot ir tik ienesīga, ka pat šāda summa nebija šķērslis uzņēmumam turpināt savu darbību naftas ieguvē. Nesen gan teju visā Meksikas līcī atļauts atkal zvejot.

Aizejošais 2010.gads interneta vēsturē būs ierakstīts kā "WikiLeaks" gads. Līdz šim nepieredzēta apjoma slepeno datu noplūde pamatīgi mainīs valdību slepenības politikas visā pasaulē, kā arī cilvēku priekšstatus par politiskās virtuves aizkulisēm un tās caurskatāmību. "WikiLeaks" apgalvo, ka simtiem tūkstošu ASV slepeno dokumentu publiskošana par kariem Afganistānā un Irākā un ASV diplomātijas virtuvi atmasko ASV militāros pārkāpumus un pretrunas starp ASV publiskajiem izteikumiem un to, kas paliek aiz slēgtām durvīm.  Savukārt organizācijas kritizētāji slepeno dokumentu publiskošanu dēvē par noziegumu, ko pastrādājis neapmierināts ASV karavīrs un pašpasludinātais patiesības nesējs Džūljens Asanžs. Vašingtona ir saniknota par slepeno dokumentu publiskotāju aktivitātēm, un tiek uzskatīts, ka tā meklē iespējas, kā uzsākt tiesvedību pret Asanžu.

Tomēr nozīmīgākās Wikileaks konsekvences apjautīsim tikai nākamgad, kad skandāls būs jau norimies un cilvēki sāks uzdot jautājumus par to, cik caurskatāmām jābūt demokrātisku valdību politikām un vai šis precedents neizraisīs tieši pretēju efektu cerētajam, proti, vēl lielāku slepenību visos varas līmeņos.