Vācu uzņēmējs Franciju apsūdz industriālajā spiegošanā
Vācijas satelītu ražošanas uzņēmuma "OHB Technology" vadītājs Berijs Smutnijs uzskata, ka industriālās spiegošanas jomā vissmagāk noziedzas Francija un šajā ziņā pat pārspēj Ķīnu un Krieviju, teikts otrdien atklātībā nākušā ASV diplomātu telegrammā.
"Tehnoloģiju zagšanas ziņā Francija ir ļaunuma impērija, un Vācija to zina," Smutnijs citēts telegrammā, kas ar tīmekļa medija "WikiLeaks" starpniecību nonākusi Norvēģijas laikraksta "Aftenposten" rīcībā.
"Plaši izklāstījis savu nepatiku pret francūžiem, Smutnijs sacīja, ka Francijas pastrādātās intelektuālo īpašumtiesību zādzības ir tik plašas, ka to nodarītais posts Vācijas tautsaimniecībai ir lielāks nekā tas, ko nodarījušas Ķīnai vai Krievija," teikts ar 2009.gada 20.novembri datētajā telegrammā.
Kompānija "OHB Technology" pērn janvārī ieguva līgumu par vairāku satelītu būvniecību Eiropas Savienības (ES) satelītnavigācijas sistēmas projektam "Galileo".
"OHB Technology" ir arī galvenais līgumslēdzējs ASV un Vācijas kopīgi attīstītajā slepenajā spiegošanas satelītu sistēmā "HiROS", kas tiek maskēta aiz komerciālajām programmām un pret kuru asi pretojas Francija.
Projekts "HiROS" paredz uzstādīt nenoteiktu skaitu augstas izšķirtspējas satelītu, kas spēj noteikt jebkuru objektu uz planētas, ja tā izmēri sasniedz 50 centimetrus, vēsta norvēģu laikraksts "Aftenposten".
"Aftenposten" atsaucas uz "WikiLeaks" nopludinātajām diplomātiskajām telegrammām, ko izsūtījusi ASV vēstniecība Berlīnē.
Saskaņā ar dokumentos teikto, jaunie satelīti spēs uzņemt infrasarkanos attēlus naktī un, salīdzinot ar esošajiem satelītiem, daudz ātrāk pārraidīt tos atpakaļ uz zemi.
Programmas strīdīgā rakstura dēļ ASV un Vācijas amatpersonas nolēmušas to prezentēt kā civilu ar vides jautājumiem saistītu projektu, ko vada komerciālas organizācijas.
Bet patiesībā projekts norit pilnīgā Vācijas izlūkdienesta BND un Vācijas Kosmosa centra (DLR) pakļautībā, ziņo "Aftenposten".
Laikraksta rīcībā nonākušās diplomātiskās telegrammas datētas ar laika posmu no 2009.gada februāra līdz 2010.gada februārim.
Dokumenti liecina, ka atsevišķas valstis, "īpaši Francija", centušās projektu apturēt visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Tomēr izskatās, ka Parīzes opozīciju Vācijas amatpersonas nav ņēmušas vērā, sakot, ka viņiem reiz apnikušas Francijas uzvaras manevrējot.
"Pilnīgi nekāda sadarbība netiek plānota ar Franciju vai kādu citu ES (Eiropas Savienības) valsti, kad runa ir par "HiROS" projektu," DLR izpilddirektora Andreasa Ekarta teikto citē "Aftenposten".
Kā vēsta laikraksts, jauno satelītu kopējās izmaksas sasniegtu 205 miljonus eiro (144 miljonus latu), un plānots, ka tie sāks darboties laikā starp 2012. un 2013.gadu.
Oficiāli Francija un Vācija jau ir iesaistītas kopējā izlūkošanas un novērošanas satelītu sistēmā "Multinational Space-based Imaging System" (MUSIS), kura aptver arī Beļģiju, Spāniju, Grieķiju un Itāliju.
