Pasaulē

Vācija vēlas piesaistīt bez darba palikušos eiropiešus

Jauns.lv

Vācijai saskaroties ar kvalificētu darbinieku trūkumu, kancleres Angelas Merkeles valdība meklē veidus Dienvideiropas un Austrumeiropas bezdarbnieku piesaistīšanai, vēsta žurnāls "Der Spiegel".

Vācija vēlas piesaistīt bez darba palikušos eiropi...

Vācijas ekonomikai strauji atgūstoties no krīzes, darba devējus no jauna pārņem bažas par to, kur atrast pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku.

Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta prezidents Klauss Cimmermans nesen prognozēja, ka, situācijai neuzlabojoties, vāciešiem drīzumā būs jārēķinās ar 45 stundu darba nedēļu.

Tam piekrita arī Halles Ekonomikas pētījumu institūta prezidents Ulrihs Blums, norādot, ka vienīgais līdzeklis cīņā ar šo problēmu ir palielināt imigrāciju Vācijā.

Varētu šķist, ka tas ir tieši tas, ko pašreiz dara kancleres Kristīgo demokrātu savienība (CDU) un tās Bavārijas māsas partija, Kristīgi sociālā savienība (CSU), raksta "Der Spiegel".

Tās vēlas piesaistīt Vācijai jaunus cilvēkus no tādām parādu nomāktām Eiropas Savienības valstīm kā Portugāle un Spānija, kur bezdarba līmenis ir ļoti augsts. Robus darbavietās varētu aizpildīt arī strādnieki no Čehijas, Polijas, Ungārijas un citām valstīm.

"Dienvideiropā un Austrumeiropā ir daudz nenodarbinātu jaunu cilvēku, kas izmisīgi meklē darbu," intervijā "Der Spiegel" atzīmēja CDU un CSU pārstāvis Mihaels Fukss.

"Ir labāk piesaistīt darba resursus Eiropas mērogā, nekā atkal mainīt imigrācijas likumus attiecībā uz migrantiem no citām pasaules malām," piebilda kāds CSU biedrs.

Merkelei priekšlikums iepaticies, un viņa plāno to apspriest ar savu Spānijas kolēģi, premjerministru Hosē Luisu Rodrigesu Sapatero.

Konservatīvo priekšlikums sekojis Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras pirms nedēļas prezentētajam desmit punktu plānam cīņai ar kvalificēta darbaspēka trūkumu valstī.

Plāns galvenokārt koncentrējas uz lielāka sieviešu skaita iesaistīšanu Vācijas darbaspēka rindās. Aprēķināts, ka tādejādi līdz 2025.gadam varētu aizpildīt trīs miljonus darba vietu.

Federālās nodarbinātības aģentūras valdes loceklis Raimunds Bekers pagājušajā nedēļā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" uzsvēra, ka kvalificēta darbaspēka piesaistīšana no ārvalstīm ir neatņemama ilgtermiņa risinājuma sastāvdaļa.

"Problēmu nav iespējams atrisināt bez imigrācijas," paziņoja Bekers. Viņš prognozē, ka Vācija varētu piesaistīt vismaz 800 000 kvalificētu strādnieku.

Bet šo centienu ierobežošana Eiropas līmenī, šķiet, ir piekāpšanās CSU priekšā, raksta "Der Spiegel".

Pagājušajā gadā CSU vadītājs Horsts Zēhofers pieprasīja apturēt imigrāciju no "citām kultūrām".

"Skaidrs, ka imigrantiem no citām kultūrām, piemēram, Turcijas un arābu valstīm, jāsaskaras ar lielākām grūtībām. (..) No tā es secināju, ka mums nevajag papildu imigrāciju no citām kultūrām," pagājušajā oktobrī vācu žurnālam "Focus" pavēstīja Zēhofers.


LETA