Publiskoti dokumenti par "nenotveramā" bin Ladena noslēpumu
Pasaulē

Publiskoti dokumenti par "nenotveramā" bin Ladena noslēpumu

Jauns.lv

Pakistānā nogalinātais "Al Qaeda" līderis Osama bin Ladens daudzus gadus bija nesasniedzams ASV speciālajiem dienestiem, jo viņam palīdzēja Pakistānas varas iestādes, uzskata daudzi novērotāji.

Publiskoti dokumenti par "nenotveramā" bin Ladena ...
Atklāt bin Ladena atrašanās vietu palīdzējuši Gvantanamo ieslodzītie
Atklāt bin Ladena atrašanās vietu palīdzējuši Gvantanamo ieslodzītie

Par labu šai versijai liecina interneta vietnes "WikiLeaks" publiskotie dokumenti, no kuriem izriet, ka ASV diplomātus savulaik informēja, ka Pakistānas drošības dienesti katru reizi jau iepriekš brīdina bin Ladenu par operāciju, kas tiek gatavota pret viņu.

Dokumentos teikts, ka bin Ladenu piesedza Pakistānas speciālā dienesta ISI darbinieki. 2009.gada decembrī Tadžikistānas valdība brīdināja ASV, ka bin Ladena sagūstīšanas operācija var izjukt, jo viņam ir sakari ar Pakistānas militāro resoru, raksta britu avīze "The Daily Telegraph". Ģenerālis Abdullo Nazarovs, kurš Tadžikistānas drošības dienestā atbild par cīņu pret terorismu, amerikāņiem pavēstīja, ka Pakistānas teritorijā daudzi cilvēki zina bin Ladena atrašanās vietu.

"Pakistānā Osama bin Ladens nebija neredzamais cilvēks, viņš ilgi uzturējās Ziemeļvazīristānā, un daudzi to zināja. Taču katru reizi, kad ASV drošības spēki mēģināja viņu sagūstīt, viņu nekavējoties brīdināja avoti Pakistānas drošības dienestā," teikts Nazarova telegrammā.

Turklāt, kā liecina "WikiLeaks" dokumenti, ISI nodarbojās ar "Al Qaeda" kaujinieku slepenu pārvadāšanu caur valdības lidostu. Kaujiniekus nogādāja Afganistānā, kur viņi cīnījās talibu pusē.

Oficiālā Pakistānā, protams, noliedz, ka speciālie dienesti būtu pieseguši bin Ladenu. Prezidents Asifs Ali Zardari otrdien publicētā rakstā avīzē "The Washington Post" pauž sašutumu par "nepamatotajiem apgalvojumiem", ka Pakistāna it kā "necenšoties pretoties terorismam" un pat "aizsargājot teroristus".

"Pret terorismu karo ne tikai Amerika - tikpat lielā mērā to dara arī Pakistāna," raksta prezidents. "Tikai dažas stundas pēc bin Ladena likvidēšanas talibi tajā vainoja Pakistānas valdību un aicināja atriebties Pakistānas līderiem, konkrēti man, prezidentam."

Zardari arī noliedza vairāku ASV amatpersonu un likumdevēju apgalvojumus, ka viņš neesot varējis nezināt, kur Pakistānas teritorijā slēpjas bin Ladens. "Viņš neatradās tur, kur mēs domājām," norādīja prezidents. "Tomēr jebkurā gadījumā ar viņu ir cauri."

"WikiLeaks" dokumentos arī teikts, ka bin Ladenu izdevās notvert, pateicoties informācijai, kas tika saņemta no Gvantanamo cietuma ieslodzītajiem.

Viens no ieslodzītajiem - Sabers Lals Melma, kuru apsūdz par sakariem ar "Al Qaeda", 2001.gadā palīdzēja ISI nogādāt grupējuma locekļus Pakistānā, kad ASV sāka bombardēt Afganistānu. Melma arī pastāstīja, ka dažas ISI apakšvienības tikušas nosūtītas uz Afganistānu, lai palīdzētu talibiem sadursmēs ar amerikāņu karavīriem.

Kā norāda aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem, pirmdien pēc bin Ladena nogalināšanas Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP) radās vairāki jautājumi Pakistānas drošības dienestam. Baltais nams arī paziņoja, ka bin Ladens nevarēja tik ilgi uzturēties Pakistānā bez attiecīga atbalsta.


Kasjauns.lv/LETA/Foto: LETA/AFP