Krievijas lēmums apturēt degvielas eksportu izraisa paniku Tadžikistānā

28.aprīlī Krievija paziņoja, ka maijā apturēs benzīna eksportu, bet pēc tam paaugstinās izvedmuitu. Šis lēmums pieņemts, reaģējot uz to, ka lielās naftas kompānijas palielinājušas eksportu, lai gūtu labumu no globālās naftas cenu celšanās, un tādējādi samazinājušas piegādes iekšējam tirgum.

Tadžikistānas galvaspilsētā Dušanbē daudzas degvielas uzpildes stacijas trešdien slēgtas, bet citviet degvielas krājumi jau izbeigušies vai tiek taupīti, vēsta vietējie mediji. Degvielas cenas šomēnes kāpušas par 10-15%, un tas jau paspējis izraisīt arī pārtikas cenu un autopārvadājumu tarifu celšanos.

Tadžikistānai nav savu naftas un gāzes krājumu. 90% no visa nepieciešamā naftas produktu daudzuma tā pērn ieveda no Krievijas.

"Tas izraisīs degvielas cenu celšanos, kura savukārt sekmēs preču un pakalpojumu sadārdzināšanos un jaunu inflācijas vilni, kas var sasniegt 15 vai 20%," ziņu aģentūrai AFP sacījis ekonomikas eksperts Hodžamahmads Umarovs.

Šāda inflācija tālu pārsniegs Tadžikistānas valdības prognozētos deviņus procentus, radot bažas par sociālo nemieru iespējamību, norādījis analītiķis. Viņš paudis viedokli, ka valdībai jāsāk veidot gan degvielas, gan labības uzkrājumi, lai nepieļautu šādu iespēju.

"Krievijas monopols Tadžikistānas tirgū apdraud nacionālo drošību," pagājušajā mēnesī žurnālistiem atzina Suhrobs Šaripovs, eksperts, kas konsultē Tadžikistānas prezidentu Emomali Rahmonovu.

Kā pastāstījis ekonomikas un tirdzniecības ministrs Faruhs Hamralijevs, Dušanbe ved sarunas ar Maskavu par īpašu vienošanos attiecībā uz degvielas importu.

Daļu degvielas Tadžikistāna gan iepērk no kaimiņvalsts Turkmenistānas, bet par augstāku cenu nekā no Krievijas.

Tadžikistānā ir 7,5 miljoni iedzīvotāju, un puse no viņiem dzīvo ļoti nabadzīgi, tāpēc pārtikas cenu celšanās "var izraisīt sašutumu, kas vērstos pret valdību," prognozējis politologs Abdugani Mamadazimovs.