Vientuļā māte atmiņas zuduma dēļ pamostas kā 15 gadus veca meitene
Kādas britu sievietes dzīvi satriecis zinātniskās fantastikas cienīgs pavērsiens - aizgājusi gulēt kā 32 gadus veca vientuļā māte, bet pamodusies kā 15 gadus veca meitene bez jebkādām atmiņām par to, kas noticis pēdējo 17 gadu laikā, vēsta britu tabloīds "The Sun".
32 gadus vecā Naomi Džeikobsa pamodās kā 15 gadus veca skolniece
Neparastais atmiņas zudums notika pirms trīs gadiem, kuru laikā viņa centās restaurēt savu dzīvi, taču par pārdzīvoto viņa pastāstījusi tikai tagad.
"Es aizmigu kā pašapzinīga, nekaunīga, visu zinoša 15 gadus veca tīne un pamodos kā 32 gadus veca vientuļā māte, kas dzīvo pašvaldības mājā," laikrakstam "The Sun" atklāja Naomi Džeikobsa no Mančestras. "Pēdējā lieta, ko es atcerējos, ka es miegu ciet savas divguļamās gultas pirmajā stāvā, domājot par kādu zēnu no manas klases. Kad es pamodos, manā priekšā parādījās mazs zēns, kas sauca mani par mammu," atceras Džeikobsa. "Tad es sāku kliegt."
"Es nezināju, kas viņš ir. Man nešķita, ka viņš būtu sevišķi jaunāks par mani. Un es pilnīgi noteikti neatceros, ka būtu viņu dzemdējusi."
"Es tikai gribēju pie savas mammas. Manas smadzenes nevarēja apjēgt, kā iespējams aiziet gulēt un nākamajā brīdī pamosties citā gadsimtā."
"Manā prātā Džons Meidžors joprojām bija premjers, bet vienīgais prezidents Bušs, par kuru es biju dzirdējusi, bija Džordžs," stāstīja Džeikobsa. ""Facebook", "Google" un "YouTube" man izklausījās pēc pilnīga izdomājuma."
Ārsti diagnosticēja Naomi pārejošu amnēziju, ko izraisīja stress. Atmiņas zaudēšanas brīdī sieviete centās iegūt grādu psiholoģijā, vienlaicīgi audzinot savu 11 gadus veco dēlu Leo un vadot savu mazo uzņēmumu.
Lai saliktu kopā savas dzīves gabaliņus, Naomi bija nepieciešami trīs gadi. Tajā viņai palīdzēja viņas dienasgrāmatas, draugi un radinieki.
"15 gadu vecumā es domāju, ka tad, kad man būs 32, es būšu iekarojusi pusi planētas. Bija neiedomājams šoks atklāt, ka esmu parasta vientuļā māte, kas brauc ar vecu, daudz cietušu fiatu."
"Pirmajos mēnešos es izmisīgi centos saprast, kas es esmu. Naktīs es nevarēju aizmigt un raudāju, ilgojoties pēc skolas laikiem, kad manas vienīgās raizes bija zēni un netikt pieķertai parkā lietojam alkoholu. Taču lēnām es atkal pieradu pie pasaules."
"Tas nebija jautri un interesanti kā (filmā) "Back To The Future". Es iemigu bezgalīgu iespējamību pasaulē, bet pamodos murgā," atzina Džeikobsa.
