Plašu protestu pavadīts, pāvests ierodas pirmajā valsts vizītē Vācijā

Sagaidāms, ka neapmierinātība ar baznīcas "atpalikšanu no laika gara" pavadīs Benediktu visu viņa vizītes laiku, sākot no ierašanās Berlīnē un beidzot ar tās noslēgumu Freiburgā 25.septembrī.

Vizītes laikā Benedikts apmeklēs arī Erfurti un Eihsfeldi. Viesojoties savā dzimtajā zemē, pāvests uzstāsies ar 18 sprediķiem un runām.

Vēl tikai pirms sešiem gadiem, atspoguļojot vāciešu lepnumu par pirmo vācu tautības pāvestu vairāk nekā 500 gadu laikā, visvairāk lasītais vācu laikraksts "Bild" pirmajā lapā lika virsrakstu: "Wir Sind Papst" ("Mēs esam pāvests").

"Tā ir gadsimta sensācija," piebilda ietekmīgais izdevums.

Taču tagad Jozefu Racingeru, kurš pirms 84 gadiem nāca pasaulē kādā mazā Bavārijas ciematiņā, mājās sagaidīs gan atbalstītāju pūļi, gan protestētāji.

Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, kuras rezultāti publicēti nedēļu pirms Benedikta XVI četru dienu ilgās vizītes sākuma, 86% vāciešu, tostarp 63% katoļu, atzīst, ka baznīcas vadītāja apmeklējums viņiem personīgi būs "praktiski nenozīmīgs" vai "pilnīgi nenozīmīgs".

Pat vācu valodā raidošā Vatikāna radio programma pirms pāvesta vizītes secina: "Ir sajūta, ka pāvests un vācieši viens otram ir sveši."

Aptuveni 20 000 cilvēku gatavojas pulcēties uz mītiņiem pret pāvestu, turklāt arī vairāki deputāti grasās boikotēt augstā viesa uzrunu parlamentā.

Lai gan Svētais krēsls labi apzinās pieaugošo nemieru savā ganāmpulkā, īpaši Vācijā, Austrijā un Šveices vāciski runājošajā daļā, maz ticams, ka savas vizītes laikā pāvests varētu nākt klajā ar kādu kompromisu baznīcas modernizācijas virzienā.

Tajā pašā laikā, kā informē Vatikāns, pāvests savai vizītei par devīzi izvēlējies saukli: "Kur ir Dievs, tur dzimst nākotne" un plāno galveno uzmanību pievērst baznīcas nākotnei ticības pamatvērtību kontekstā.

"Benedikts XVI vēlas atgriezties pie pamatvērtībām, nevis aprobežoties ar konkrētiem jautājumiem," norādījis Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi. "Baznīcas nākotne nav atkarīga no celibāta vai priesteriem, lai gan tas ir nozīmīgs jautājums. Tā atkarīga no ticības Dievam."

Neapmierinātība ar baznīcas stingro turēšanos pie tradīcijām Vācijā atklātībā izlauzās jau pēc Otrā Vatikāna koncila, kas ilga no 1962. līdz 1965.gadam, spēkā pieņemoties tādām reformatoru kustībām kā "Mēs esam baznīca".

Tagad jau gandrīz 150 Vācijas, Austrijas un Šveices teologu atklāti pieprasa īstenot nopietnas pārmaiņas, tostarp pieņemot laulības šķiršanu, sieviešu ordinēšanu, priesteru laulības un geju laulības, kā arī piešķirot baznīcā lielāku ietekmi lajiem.

Vācijā katoļu un protestantu skaits ir aptuveni vienāds - attiecīgi 24,7 un 24,2 miljoni, un vāciešiem īpaši svarīgas šķiet tiesības, kas saistītas ar cilvēku personiskajām izvēlēm.

Abu denomināciju ciešā līdzāspastāvēšana pārvērtusi Vāciju arī par kristietības domas laboratoriju.

Gados jaunie katoļi, kas bieži stājas laulībā ar protestantiem, arvien biežāk pieprasa tās pašas brīvības, kuras nodrošina luteriskā baznīca, kurā par priesteriem var kļūt sievietes, garīdzniekiem nav liegta laulības dzīve un homoseksuāļiem un šķirteņiem netiek slēgtas dievnama durvis.

"Protestantisms visumā tiek uzskatīts par progresīvu un atbilstošu laika garam," sarunā ar aģentūru AFP atzina vācu vēsturnieks Etjēns Fransuā. Izplatās pārliecība, ka "dzīvošana celibātā ir pretrunā ar dabu, ka [baznīcas] institūcija nav nekas vairāk kā novecojusi, anahroniska mašīna, kas bloķē evaņģēliskās vēsts [izplatīšanu] un kuru nepieciešams pilnībā modernizēt."

Tomēr pēdējā laikā gan katoļi, gan protestanti kuplā skaitā pamet baznīcu. Pērn vien Romas katoļu baznīcu pameta vairāk nekā 181 000 cilvēku, kas ir vidēji viens cilvēks ik pa trim minūtēm.

Novērotāji uzskata, ka vismaz daļēji tas izskaidrojams ar pagājušo gadu, kas tika atzīts par "annus horribilis" ("šausmīgs gads"), atklātībā nonākot kārtējām ziņām par bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem baznīcas institūcijās, kas smagi iedragājis katoļu baznīcas tēlu Vācijā.

Vācijas arhibīskaps atzinis, ka baznīca, reaģējot uz informāciju par simtiem bērnu fiziskās un seksuālās izmantošanas gadījumiem katoļu institūcijās pirms vairākām desmitgadēm, likusi vilties.

"Tā nav mana sajūta, ka tieši uz Benediktu gulstas īpaša atbildība par to, kas notika Vācijā un citviet 1970. un 1980.gados," norāda garīdznieks, vienlaikus gan piebilstot - "tā kā baznīcas reputācija skandālā ir cietusi, ir nenovēršami, ka cieš arī pāvesta reputācija".

Lai gan Svētais krēsls ļāvis noprast, ka tas labprāt apietu reformistu arvien aktīvāk uzdotos jautājumus, Lombardi nav izslēdzis iespēju, ka pāvests Vācijā varētu tikties ar katoļu garīdznieku seksuālās izmantošanas upuriem.

Lai gan konservatīvo un reformistu konflikts katoļu baznīcas iekšienē gruzd jau gadu desmitiem, tas ar jaunu spēku uzliesmoja 21.gadsimta sākumā, kad Vatikāns deva rīkojumu Vācijas baznīcai apturēt savu līdzdarbošanos abortu konsultāciju centros.

Bīskapu konferences vadītājs Roberts Coličs, kurš 2008.gadā atzina, ka priesteru celibāta normu varētu pārskatīt, pieprasījis arī dot iespēju šķirteņiem, piemēram, pašreizējam Vācijas prezidentam Kristiānam Vulfam saņemt komūniju.

Tāpat asu kritiku Vācijā pirms pāris gadiem izpelnījās pāvesta lēmums reabilitēt savulaik ekskomunicēto ultrakonservatīvo katoļu bīskapu Ričardu Viljamsonu, kurš pazīstams ar saviem neortodoksālajiem uzskatiem par nacistu veikto ebreju slaktiņu.

2009.gada janvārī bīskaps intervijā Zviedrijas telekanālam paziņoja, ka, pēc viņa domām, nacisti ebreju nogalināšanā nav izmantojuši gāzes kameras un ka koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā nogalināti līdz 300 000 ebreju, nevis seši miljoni, kā aprēķinājis vairums vēsturnieku.

Kritiku Benedikta lēmuma reabilitēt bīskapu tolaik izteica arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Pieaugošais skaits katoļu, kas pieņem liberālus uzskatus, rada Vatikānā satraukumu.

Piemēram, Austrijas katoļu garīdznieku publicēto manifestu, kurā pieprasīta reformu īstenošana un paziņots, ka turpmāk viņu draudzēs pie dievgalda tiks uzņemti arī šķirteņi un kuru parakstījuši 330 klēra pārstāvji, atbalsta trīs ceturtdaļas iedzīvotāju.

Tomēr tie, kas pāvestu labi pazīst, apgalvo, ka izmaiņas baznīcas nostājā ir maz ticamas.

Tikmēr Svētais krēsls izvairīgi norāda uz apstākli, ka Benedikts XVI baznīcas mācību "piedāvājot", nevis "uzspiežot" un ka viņš savās runās izvairoties no morāla nosodījuma un uzrādot cieņu brīvībai.

Tajā pašā laikā, piemēram, sieviešu ordinācijas jautājumā, kas Vācijā ir īpaši aktuāla problēma, pāvests joprojām atsaucas uz Jauno derību, konkrēti uz faktu, ka Jēzu ielenkuši neprecēti vīriešu kārtas apustuļi. Tas savukārt parādot, ka pieprasīto reformu īstenošana neesot viņa varā.

Tomēr, lai arī pāvesta vizīti aizēnos virkne pretrunīgu jautājumu, katoļu baznīcas vadītāju ierodamies gaida tūkstošiem ticīgo.

Berlīnes Olimpiskajā stadionā uz viņa vadīto dievkalpojumu varētu ierasties pat 70 000 cilvēku.

LETA