Beļģijas partijas, kas pusotru gadu nespēj izveidot valdību, vienojas par institucionālām reformām
Beļģijas savstarpēji naidīgi noskaņotie flāmu un franču valodās runājošie politiķi sestdien vienojušies par institucionālām reformām par lielāku pilnvaru piešķiršanu reģioniem, mēģinot izbeigt krīzi, kuras rezultātā valsts politiķi jau pusotru gadu nespēj izveidot valdību.
Franciski runājošo vēlētāju atbalstītās Reformistu kustības līderis Šarls Mišels institucionālo reformu, kas lielāku varu nodod reģionu rokās, raksturoja kā "nozīmīgāko vienošanos kopš Otrā pasaules kara".
Sestdien ir jau 482.diena kopš Beļģijā ir pagaidu valdība. Ir pārspēts Eiropas rekords, kuru 1977.gadā uzstādīja Nīderlande, kurā valdību nespēja izveidot 208 dienas, kā arī Irākas uzstādītais pasaules rekordu. Irāka 2009.gadā valdību nespēja izveidot 289 dienas.
Galvenais valdības izveidošanas klupšanas akmens ir flāmu (60% Beļģijas iedzīvotāju) prasība palielināt Flandrijas reģiona autonomiju, it īpaši nodokļu politikas un sociālā nodrošinājuma jomā.
Franciski runājošie valoņi savukārt vēlas nepieļaut vēl lielāku valsts decentralizāciju, jo baidās zaudēt budžeta finansējumu no daudz bagātākās Flandrijas, kā arī uztraucās, ka tas nozīmē valsts sadalīšanās neizbēgamību.
Tagad valdības veidošanas šķēršļi nav vien vēlētāju valodas veidotie, bet arī politiski, jo flāmu politiķi nosliecās labējā virzienā, bet valoņi - kreisi.
Sestdien panāktā vienošanās ir uzskatāma par nozīmīgu pagrieziena punktu ieilgušajā Beļģijas valdības veidošanas krīzē.
"Galu galā dialogs uzvarēja cinismu," teica Flāmu Zaļās partijas priekšsēdētājs Vutērs van Besjēns.
Pēdējos divus mēnešus sarunās par valdības veidošanu piedalās astoņas partijas. Pagājušajā mēnesī jau tika panākta vienošanās dažos svarīgos punktos, un tagad partijas turpina sarunas par citiem jautājumiem, mēģinot nogludināt atšķirības.
Gaidāms, ka pirmdien tiks sagatavots dokuments, kad tas nākamajā dienā tiks prezentēts parlamentam.
