Britu šoferis savā dzimtenē nedabū darbu, jo viņš... nav rumānis

Pīters Kenedijs (45) no Linkolnšīras grāfistes pieteicās darbā transporta firmā „Arriva”, ieraudzījis reklāmu, ka uzņēmums meklē autobusu šoferus. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 30 000 cilvēku Eiropā un nodrošina simtiem pasažieru maršrutu Lielbritānijā.

Atceļ darba pārrunas

Piedāvāts darbs 30 šoferiem ar 38 stundu darba laiku nedēļā Votfordā Hārtfordšīras grāfistē, nodrošinot arī mājvietu. Prasībās bija D kategorijas autovadītāja apliecība, Eiropas Savienības pilsonība (pagaidām britiem tā vēl ir), viena gada pieredze, angļu valodas prasme.

Kenediju uzaicināja uz darba interviju, taču dienu iepriekš viņš saņēma e-pasta vēstuli no darbā iekārtošanas aģentūras „Skills Provision”, ka pārrunas atceltas. „Arriva” menedžera atbildē esot teikts, ka Votfordā pietiek ar rumāņiem, raksta portāls „MailOnline”.

“Tas ir galīgi greizi, ja britu strādnieki nevar dabūt darbu šajā valstī,” Pīters ir šokēts. “Godīgiem darbarūķiem kā es nav izredžu.”

Firma visu noliedz

„Arriva” pārstāvis to noliedz: “Mēs meklējam labākos kandidātus no Apvienotās Karalistes un palaikam no kontinenta.” Visiem esot vienādas prasības, samaksa un darba apstākļi, gan ārzemniekiem, gan Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Iespējams, Kenedija kungam paveicās – ja viņš saņemtu šo darbu, nāktos pārcelties uz Votfordu, kuru no viņa mājām šķir 240 kilometru, un izbaudīt apstākļus firmas pajumtē. Tie pavisam droši ir vienādi visiem, gan viesstrādniekiem, gan karalienes pavalstniekiem.

Šoferi neprot valodu un nezina ceļu

Karmena Stroja (52) no Rumānijas atklāj, ka viņa maksājusi „Arriva” 100 mārciņu (115 eiro) nedēļā par dzīvošanu mazā trīsistabu mājā, dalot tualeti, vannas istabu un veļas mašīnu ar sešiem citiem iemītniekiem. Katrā guļamistabā nakti pārlaida pa diviem cilvēkiem, septītais gulēja uz dīvāna priekšnamā.

Neskaitot Karmenu, „Arriva” autobusa vadītāja darbu esot ieguvuši 16 rumāņi. Viņa apgalvo, ka daudzi šoferi ļoti slikti pārvalda angļu valodu. Tiem, kas prot, ir labāk – viņi var pajautāt pasažieriem ceļu, jo bieži vien nepārzina uzticēto maršrutu. Pati Stroja gan nav izturējusi pārbaudes laiku un tagad ir atgriezusies dzimtenē pie 25 gadus vecās meitas un piecgadīgās mazmeitas.

Firma noliedz, ka nolīgst šoferus bez valodas prasmes, un apgalvo, ka patiesībā pat subsidē viņu pajumti. Simts mārciņu nedēļā esot taisnīga maksa, tajā iekļauts arī bezvadu internets un gultas veļa.