Pasaule gaida piedzimstam septiņmiljardo zemeslodes iedzīvotāju
Saskaņā ar ANO demogrāfijas speciālistu aplēsēm pirmdien pasaule var gaidīt piedzimstam septiņmiljardo zemeslodes iedzīvotāju, taču šī visai cilvēcei zīmīgā dzimšanas diena drīzāk ir simboliska, jo precīzi noteikt šo jaundzimušo nav nekādu iespēju.
Uz mūsu planētas ik sekundi ierodas pasaulē vairāk nekā divi bērni. "Neviens to droši nezina," atzīts ANO Demogrāfijas nodaļas interneta vietnē.
Turklāt ne visi ANO ekspertu kolēģi ir vienisprātis ar viņu veiktajiem aprēķiniem. Piemēram, ASV valdības Tautskaites birojs lēš, ka piektdien plkst. 16.00 (plkst. 23.00 pēc Latvijas laika) Zemes iedzīvotāju skaits bija 6 971 347 580, bet septiņu miljardu robežu tas pārsniegs tikai nākamā gada 12.martā. Birojs gan atzīst, ka abas prognozes, kas veiktas neatkarīgi viena no otras, ir ļoti tuvas, šobrīd savstarpēji atšķiroties tikai par 0,4 procentiem.
Kā savukārt apgalvo privātais Demogrāfisko uzziņu birojs, kas arī bāzēts Vašingtonā, mūsu jau vairākas nedēļas ir vairāk nekā septiņi miljardi.
Tikmēr Starptautiskā lietišķās sistēmanalīzes institūta speciālisti domā, ka septiņu miljardu atzīme tiks sasniegta tikai kaut kad laikā no 2012.gada jūlija līdz 2013.gada janvārim.
Arī paši ANO eksperti norāda, ka viņu veikto aprēķinu kļūdas robeža pārsniedz 1% un, ņemot vērā, ka neviena demogrāfiskā statistika nav pilnīgi precīza, drošāk būtu pieņemt, ka maģiskā robeža tikpat labi varētu būt sasniegta pirms gada, kā sagaidāma vēl pēc tikpat ilga laika.
Savas aplēses Apvienoto Nāciju Organizācijas speciālisti balstījuši uz 193 ANO dalībvalstu tautskaites datiem, bet demogrāfiskās statistikas eksperti uzskata, ka pat visprecīzākajā tautas skaitīšanā jārēķinās ar 1-2% kļūdas robežu.
ANO Demogrāfijas nodaļa cenšas sekot pasaules iedzīvotāju skaitam kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem un tieši kļūdas faktora dēļ pārskata savus aprēķinus ik divus gadus.
Šobrīd tā prognozē, ka astoņu miljardu robežu pasaules iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 2025.gada jūnijā, paturot prātā iespēju, ka tas varētu notikt arī gadu agrāk vai gadu vēlāk.
Kopš 1999.gadā Zemes iedzīvotāju skaits sasniedza sešus miljardus, atšķirība starp globālajiem dzimstības un mirstības rādītājiem diezgan strauji palielinājusi iedzīvotāju kopskaitu vēl par miljardu.
Kā liecina augustā publiskotie Francijas Nacionālā demogrāfisko pētījumu institūta (INED) dati, tikai septiņās valstīs dzīvo puse no visiem pasaules iedzīvotājiem, tādēļ to demogrāfiskajām izmaiņām ir liela ietekme.
Gatavojoties septiņmiljardā pasaules iedzīvotāja piedzimšanai, ANO apkopojusi datus par līdzšinējām un paredzamajām pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņām.
Proti, lēsts, ka pirms diviem tūkstošiem gadu uz Zemes dzīvoja apmēram 300 miljoni cilvēku. Ap 1800.gadu iedzīvotāju skaits jau bija sasniedzis miljardu. Otrā miljarda atzīme tika sasniegta 1927.gadā. Nākamo 32 gadu laikā zemeslodes iedzīvotāju skaits pieauga vēl par miljardu, četru miljardu atzīme tika sasniegta 1974.gadā, pieci miljardi Zemi apdzīvoja 1987.gadā, līdz sešiem miljardiem iedzīvotāju skaits pieauga 1999.gadā, bet septiņi miljardi tiks sasniegti šogad.
Līdz 2050.gadam zemeslodi apdzīvos aptuveni 9,3 miljardi cilvēku, bet 2100.gadā iedzīvotāju skaits jau būs pārsniedzis desmit miljardus. Taču, ja dzimstības rādītāji būs kaut nedaudz augstāki, nekā prognozēts, līdz 2100.gadam uz Zemes varētu dzīvot jau 10,6 miljardi cilvēku.
Ik gadu pasaules iedzīvotāju skaits pieaug par aptuveni 80 miljoniem cilvēku, kas līdzinās, piemēram, Vācijas iedzīvotāju skaitam. Cilvēki vecumā līdz 25 gadiem veido 43% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Galvenais pēdējās desmitgadēs pieredzētā iedzīvotāju skaita pieauguma cēlonis ir pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados piedzīvotais demogrāfiskais sprādziens.
Vidējais paredzamais dzīves ilgums pieaudzis no aptuveni 48 gadiem pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā līdz 68 gadiem šā gadu tūkstoša pirmajā desmitgadē. Tikmēr zīdaiņu mirstība samazinājusies par gandrīz divām trešdaļām.
Tomēr kontracepcijas, labklājības pieauguma, kā arī domāšanas un dzīvesveida izmaiņu ietekmē dzimstības līmenis pasaulē ir krities. 60 gadu laikā vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti samazinājies no sešiem līdz 2,5 bērniem uz vienu sievieti.
Attīstītākajās valstīs vidējais bērnu skaits, rēķinot uz vienu sievieti, šobrīd ir 1,7, bet vismazāk pārtikušajās valstīs šis rādītājs ir 4,2 bērni uz vienu sievieti. Āfrikas Subsahāras reģionā vidēji vienai sievietei dzimst pat 4,8 bērni.
Āzijā vien šobrīd dzīvo 4,2 miljardi cilvēku. Līdz 2052.gadam šajā pasaules daļā iedzīvotāju skaits jau būs sasniedzis 5,2 miljardus, bet pēc tam pamazām samazināsies. Visstraujākais pieaugums gaidāms Āfrikā, kur 2009.gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza viena miljarda atzīmi, bet divus miljardus tas sasniegs līdz 2044.gadam.
Visvairāk iedzīvotāju šobrīd ir Ķīnā - tur mīt 1,35 miljardi cilvēku. Tai seko Indija ar 1,24 miljardiem. 2025.gadā Indijā dzīvos 1,46 miljardi cilvēku, bet Ķīnā - 1,39 miljardi. Prognozēts, ka līdz 2050.gadam Ķīnas iedzīvotāju skaits nedaudz samazināsies, sasniedzot 1,3 miljardus, bet Indiju līdz 2060.gadam apdzīvos jau 1,7 miljardi cilvēku.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Bulls Press