Japānas vēsturniekiem tādas pašas problēmas kā viņu latviešu kolēģiem
Ne tikai Latvijas vēsturnieki strīdas ar saviem krievu kolēģiem par vēstures problēmām, kas saistīti ar okupācijas jautājumiem. Tieši tāds pats scenārijs ir arī Japānas un Krievijas vēsturnieku komisijai.
Jāteic, ka Krievijai ar Japānu ir vēl saspringtākas attiecības nekā ar Latviju. Starp Krieviju un Japānu kopš 2. pasaules kara joprojām nav noslēgts ne robežlīgums, ne arī miera līgums. Abas valstis joprojām strīdas par četrām Dienvidkuriļu salu piederību, kuras pēc 2. pasaules kara no Japānas pārgāja Krievijas valdījumā.
Šī gada vidū, kad Tokijā viesojās Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Nariškinis Tokijā viņš abu valdību starpā parakstīja vienošanos, ka tiks izveidota kopēja Japānas – Krievijas vēsturnieku komisija, kuras uzdevums būs panākt kopīgu viedokli par strīdīgajiem vēstures jautājumiem. Piemēram, analizēt to, kāpēc pašās 2. pasaules kara beigās PSRS iesaistījās karā pret Japānu, un skaidrot japāņu karagūstekņu likteni Sibīrijas Gulaga nometnēs.
Japānas puse uzskata, ka vēsturnieku komisijas darbs varētu ilgt apmēram trīs gadus, kamēr tā nonāks pie kopsaucēja. Vēsturnieks, Tokijas universitātes profesors Vasilijs Molodjažkovs teic, ka japāņu puse ļoti nopietni uztver šīs komisijas darbību, kuras pirmā sēde notiks 9. decembrī Maskavā.
Savukārt politisko procesu vērotājs Oļegs Kazakovs uzsver, ka viņam satraukumu rada tas, ka no Krievijas puses šo komisiju vada vēsturnieks Anatolijs Torkunovs, kas nav vis Japānas vēstures pētnieks, bet ideologs, kas objektīvas vēstures vietā aizstāvēs Krievijas teritoriālās pretenzijas pret Japānu. Tas varētu novest pie tā, ka komisijas diskutēs nevis par vēsturi, bet gan ieslīgs politiskos strīdos.
Japānas – Krievijas strīds par Kuriļu salām
