Ukraina piemin Staļina izraisītā bada upurus

Piemiņas pasākumā Kijevas centrā pie golodomora upuru memoriāla sestdien piedalījās arī vairāki ārvalstu vēstnieki.

Ukrainas iepriekšējais prezidents Viktors Juščenko gadiem ilgi centies panākt, lai ANO atzītu par genocīdu Staļina izraisīto badu Ukrainā 1932.-1933.gadā. Ukrainas parlaments ir pieņēmis likumu, šos notikumus atzīstot par padomju genocīdu pret ukraiņu tautu.

Krievija, kura ANO Drošības padomē bauda veto tiesības, ir pretojusies Kijevas prasībām atzīt šo traģēdiju kā genocīdu, baidoties, ka tas izraisīs līdzīgas prasības par citām Staļina zvērībām.

Tikmēr pašreizējais promaskavaiskais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko noraidījis genocīda ideju, paziņojot, ka golodomors bijis "Staļina totalitārā režīma sekas", nevis kādas konkrētas tautas genocīds, jo masveida badu esot cietušas visas tolaik PSRS ietilpstošās valstis.

Padomju valdība tās pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs trīs reizes izraisīja masveidīgu badu - 1921./1922.gadā, 1932./1933.gadā un 1946./1947.gadā.

1932./1933.gada badā, ko izraisīja komunistiskā diktatora Josifa Staļina rīkojums par vardarbīgu pārtikas atsavināšanu Ukrainas lauku rajonos, nomira līdz desmit miljoni cilvēku.

Tas bija viens no pasaules vēsturē briesmīgākajiem cilvēka izraisītajiem masu iznīcināšanas gadījumiem.

Daudzi ukraiņi uzskata, ka Staļina mērķis bija pret ukraiņu tautu vērsts apzināts genocīds, un Ukrainā 1932./1933.gada bads, kas tiek dēvēts par golodomoru, ir pielīdzināts nacistu īstenotajam holokaustam.

Daži ukraiņi gan domā, ka badu izraisīja toreizējo līderu pieļautās, taču piedodamās kļūdas, nevis apzināti Maskavas centieni iznīcināt ukraiņus.

Bez Ukrainas bads skāra arī Krievijas dienvidu apgabalus un daļu pašreizējās Moldovas un Kazahstānas teritorijas.

Ukrainas tiesa 2010.gadā pasludināja spriedumu golodomora lietas izmeklēšanā, par Ukrainas trīsdesmito gadu masveida bada organizētājiem atzīstot PSRS un UPSR līderus.