Kim Čenira nāve izraisa satraukumu kristīgajā pasaulē

Ziemeļkorejiešu pareizticīgie garīdznieki – tēvi Fjodors un Jānis Phenjanas pareizticīgo baznīcā ir noturējuši sēru dievkalpojumu Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) diktatora un „nācijas Saules” Kima Čenira piemiņai.

Savā sprediķī tēvs Fjodors sacījis: „Biedrs Kim Čenirs no mums aizgāja pārlieku pēkšņi, pārāk negaidīti. Mūsu nācijas līderis šo pasauli atstāja, bet viņa zaigojošais tēls un idejas mūžīgi paliks kopā ar mums.”

Jāteic, ka pareizticīgā dievnama atrašanās karojošā ateisma KTDR galvaspilsētā Phenjanā jau pats par sevi ir brīnums. Tomēr jāuzsver, tā parādīšanās Ziemeļkorejas galvaspilsētā ir paša Kim Čenira nopelns. 2002. gadā savā bruņuvilcienā apceļojot Krieviju, Kim Čenirs arī aplūkoja pareizticīgo dievnamus un sajūsminājās par to arhitektūru. Pēc atgriešanās dzimtenē viņš pavēlēja Phenjanā uzcelt pareizticīgo dievnamu, bet uz Maskavas garīgo semināru aizsūtīja mācīties četrus ziemeļkorejiešu jauniešus. Phenjanā, kur gadu desmitiem nebija neviena pareizticīgā, pēkšņi tika nodibināta Pareizticīgo komiteja.

Rekordtempos uzcelto dievnamu 2006. gadā iesvētīja toreizējais Maskavas patriarhāta Ārējo sakaru nodaļas vadītājs metropolīts Kirils, kurš pašlaik ir Maskavas un visas Krievzemes patriarhs. Ziemeļkorejiešu studenti pareizticīgo seminārā tikpat ātri apguva ne tikai krievu, bet arī senslāvu valodu un liturģiskos noslēpumus.

Viens no viņiem - tēvs Kims kādā propagandas intervijā KTDR televīzijai teicis, ka par dievticīgo ir kļuvis pateicoties Kim Čeniram (nevis Dieva atklāsmei): „Pareizticība mums (jaunizceptajiem ziemeļkorejiešu priesteriem) padodas grūti un sarežģīti, bet mūsu lielais vadonis Kim Čenirs taču pieņēma lēmumu Phenjanā celt pareizticīgo baznīcu.”

Pareizticīgo dievnams Phenjanā pirmām kārtām kalpo kā arhitektūras šedevrs un tūrisma objekts, bet ne jau kā ticīgo pulcēšanās vieta. Kim Čenirs savulaik paziņoja, ka pareizticīgo templis Phenjanā kalpo kā „draudzības tilts” starp korejiešu un krievu tautām. Viņš ne ar pušplēstu vārdu neko nav teicis ne par Dievu, ne par kristīgo ticību.

Kad KTDR līderi pavēlēja savā dzimtenē celt pareizticīgo dievnamu, parādījās spekulācijas, ka Kim Čenirs varētu būt kristīts pareizticībā uzreiz pēc dzimšanas Sibīrijā.

Tikmēr Maskavas patriarhāts Ziemeļkorejas režīmam šajās dienās izsaka dziļas līdzjūtības apliecinājumus. Pēc Kim Čenira nāves Maskavas patriarhāts izteica atzinību Kim Čeniram par viņa „cieņpilno attieksmi pret pareizticību”.

„Krievu pareizticīgā baznīca ar pateicību atceras Kim Čenira ieguldījumu garīgo saišu stiprināšanā starp krievu un korejiešu tautām,” oficiāli paziņoja Maskavas patriarhāta Ārējo sakaru nodaļa. Jāteic, ka vairākos Maskavas un Sanktpēterburgas pareizticīgo dievnamos pašlaik var nopirkt arī Ziemeļkorejas propagandas izdevniecības izdotos kalendārus un skatu kartes.

Savukārt KTDR vēstniecību Krievijā apmeklēja Maskavas patriarhāta Administratīvā sekretariāta vadītājs, bīskaps Sergijs un parakstījās sēru grāmatā  Bīskapa Sergija līdzjūtības apliecinājumi personīgi tika nosūtīti Kim Čenira pēctecim, viņa dēlam Kim Čenunam.

Pirmais redzamais ārzemju reliģiskais līderis, kurš oficiāli viesojās Ziemeļkorejā bija pasaulē pazīstamais baptistu sludinātājs no ASV Billijs Grehems, kurš tur savā pirmajā vizītē ieradās 1992. gadā. Grehemam pat atļāva lasīt lekciju Kim Irsena universitātē. Lieki piebilst, ka to varēja klausīties tikai īpaši „pārbaudīti” klausītāji.

Kopš tā laika Grehama misija Ziemeļkorejā īsteno vairākus labdarības projektus, kas saistīti ar medicīnu. Par kristīgo sludināšanu gan šajā gadījumā nav ko runāt, jo Ziemeļkorejā draud publisks nāvessods kaut vai par to vien, ka tu mājās glabā Bībeli.

Billija Grehema dēls Franklins uzreiz pēc Kim Čenira nāves izdevumam „Charisma News” paziņoja, ka līdera aiziešana mūžībā ļaus pašreizējai ASV valdībai nodibināt daudz draudzīgākas attiecības ar KTDR, kā arī sniegt palīdzīgu roku badā salstošajai  tautai.

„Es lūdzos par to lai ASV prezidents Baraks Obama varētu vienoties ar jauno (Ziemeļkorejas) līderi un sniegt palīdzību iedzīvotājiem, kas cieš no agrās aukstās ziemas un ēdiena trūkuma. Tam būs liela nozīme, lai mazinātu spriedzi starp abām mūsu nācijām un varētu nodibināt harmoniskas savstarpējās attiecības,” saka Franklins Grehems.

Tikmēr savdabīgu kristīgu mīlestību saviem ziemeļkorejiešu brāļiem izrādījuši dienvidkorejieši, kuri atteikušies no nodoma iedegt Ziemassvētku egli pierobežas zonā., tādējādi respektējot viņu sēras.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka dienvidkorejiešu kristiešiem vietējā vara devusi atļauju stilizētas egles izveidei ar spilgti mirgojošu krustu tās galā. Egle bija ieplānota uz metāla radiotorņa ar spēcīgu apgaismojumu un krustu galā. Tai pierobežā dzīvojošajiem ziemeļkorejiešiem būtu jāliecina par Kristus bērniņa dzimšanu, jo savādāk pasaules visnoslēgtākās valsts pilsoņiem no šiem svētkiem nav nekāda prieka.

Ziemeļkoreja piedraudēja Dienvidkorejai ar „nepieredzētām sekām”, ja Seula atļausies iededzināt izkarinātās Ziemassvētku lampiņas pie abu valstu robežas, armijas kontrolētajā pakalnā.

Tikmēr Dienvidkorejas organizācijas „Starptautiskais kristiešu koncerns” tradīcija, kas regulāri gaisa balonos uz Ziemeļkoreju sūta Bībeles, tagad ieguvusi jaunu izpausmi. Pēc Kim Čenira nāves šādā veidā uz Ziemeļkoreju aizsūtītas īpašas Ziemassvētku dāvanas – 800 pāru siltu zeķu, lai ziemeļkorejiešiem būtu vieglāk pārdzīvot šo auksto laiku.

Savukārt Dienvidkorejas katoļu bīskapu konfederācijas bīskaps Pīters Džengs paziņojis, ka Kim Čenira nāve ir Dieva zīme. „Mēs ceram, ka Dievs dos gaismu un spēku mūsu brāļiem Ziemeļkorejā, un tas (Kim Čenira nāve) vecinās politisko  dialogu, mieru un sadarbību,” Džengs teica ziņu aģentūrai „Fides”.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā Ziemeļkorejas režīms lepojās ar to, ka valstī veiksmīgi ir pārvarēti „reliģiskie aizspriedumi” un tajā nav atrodami kristieši.

Tomēr tuvojoties 1989. gadam, kad Phenjanā bija paredzēts grandiozs 13. Vispasaules jaunatnes un studentu festivāls, KTDR galvaspilsētā pēkšņi parādījās kristieši un tika uzbūvētā protestantu baznīca, kā arī nodibināta katoļu kopiena. Lieki teikt, ka šīs draudzes sastāvēja nevis no pārliecinātiem kristiešiem, bet gan cilvēkiem, kuriem „dižais vadonis” bija uzdeva kļūt par dievticīgajiem, kurus atrādīt ārzemju viesiem.

Ziņas par pašreiz Phenjanā notiekošajiem dievkalpojumiem ir visnotaļ skopas. Piemēram, oficiālajās ziņās par pareizticīgo dievkalpojumiem parādās informācija, ka tajos galvenokārt ir piedalījušies Krievijas vēstniecības pārstāvji, bet kādā oficiālās propagandas materiālā kāda vietējās protestantu draudzes locekle stāsta, ka īstais Dievs ir Kim Čenirs.

Pēc starptautiskās cilvēktiesību organizācijas „Open Doors” datiem Ziemeļkorejā ir ap 400 000 kristiešu, no kuriem 70 000 ir ieslodzīti 30 darba nometnēs.

Toties oficiālā KTDR informācija liecina, ka KTDR ir 800 katoļu, kuri nepakļaujas Vatikāna virsvadībai un kurus neaprūpē neviens garīdznieks. Tiek arī apgalvots, ka Ziemeļkorejā ir ap 50 pareizticīgo un divas protestantu draudzes, katrā no kurām ir ap 150 locekļu. Protestantu, katoļu un pareizticīgo baznīcas ir tikai KTDR galvaspilsētā Phenjanā.