Polija izsludina nelegālo imigrantu amnestiju

Polija, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, arvien lielākā mērā kļūst par imigrantu pievilinātāju, īpaši no kaimiņos esošajām bijušās PSRS valstīm - Ukrainas un Baltkrievijas.

Saskaņā ar amnestijas likumu ekonomiskajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem, kam nav piešķirts bēgļa status, no 1.janvāra būs tiesības saņemt uzturēšanās atļauju uz diviem gadiem, kas ļaus viņiem arī legāli strādāt Polijā.

"Polija ārvalstniekiem kļūst par pievilcīgāku valstu, jo tās pieaugošā ekonomiskā ietekme to padara par [imigrantu] mērķa valsti, nevis tikai par tranzīta valsti, kā tas bijis līdz šim," norāda imigrācijas biroja pārstāvis Rafals Rogola.

Viņš uzskata, ka nelikumīgo ieceļotāju legalizācija nāks par labu Polijas ekonomikai, padarot tos par nodokļu maksātājiem.

Amnestija attieksies uz ekonomiskajiem imigrantiem, kas Polijā ieradušies pirms 2007.gada 20.decembra, un uz patvēruma meklētājiem, kuru pieprasījums pēc bēgļa statusa noraidīts pirms 2010.gada 1.janvāra, ja tie Polijā uzturējušies bez pārtraukuma.

Rogola uzskata, ka šoreiz spēs legalizēties vairāk imigrantu nekā pēc iepriekšējām amnestijām, kas tika izsludinātas 2003. un 2007.gadā, jo tagad pastāv mazāk ierobežojumu.

Vairums ekonomisko imigrantu Polijā ieceļo legāli, taču pārkāpj savu vīzu derīguma termiņus, norāda amatpersonas.

Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā divas trešdaļas nelegālo imigrantu, kas uzturas Polijā, mitinās Varšavā un to ieskaujošajā Mazovijas vojevodistē.

Mazovijas gubernators Jaceks Kozlovskis uzskata, ka izsludinātās amnestijas kritērijiem varētu atbilst aptuveni 7000 nelegālo imigrantu.

Tiek sagaidīts, ka bez bijušās PSRS valstu pilsoņiem no amnestijas iegūs arī vjetnamieši.

"Eurostat" dati liecina, ka tikai 0,1% no Polijas iedzīvotājiem ir dzimuši ārvalstīs, kas ir mazākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

Taču tas, šķiet, mainīsies, pateicoties ekonomikas izaugsmei un darbaspēka trūkumam, kuru palielina pašu poļu izceļošana uz Rietumeiropas valstīm.

Polija bija vienīgā ES dalībvalsts, kurai 2008. un 2009.gadā izdevās izvairīties no ekonomikas lejupslīdes.

Neskatoties uz straujo ekonomiskās izaugsmes tempa mazināšanos citās Eiropas valstīs, pateicoties eirozonas parādu krīzei, tiek prognozēts, ka Polijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad sasniegs četrus procentus.

Bezdarba līmenis Polijā šobrīd ir aptuveni 12%, taču Varšavā un citās lielākajās pilsētās, kas piedzīvo būvniecības bumu, tas ir daudz zemāks.

Pēdējo divu gadu laikā pieprasījumu skaits pēc darba atļaujām Polijā ir dubultojies, un vairums no darba atļauju pieprasītājiem ir ukraiņi.

Valdība arī ieviesusi sešu mēnešu darba vīzu programmu, kas attiecas uz Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Gruzijas un Moldovas pilsoņiem.

Taču Rogola norāda, ka Polija vēlas piesaistīt ne tikai sezonas strādniekus, kas pamatā nodarbināti celtniecībā un lauksaimniecībā, bet arī augsti kvalificētus darbiniekus.

LETA REUTERS