Bijušais specvienības komandieris: 1991.gadā Viļņā mēs darbojāmies ar Gorbačova ziņu

"Man bija uzdots doties uz Viļņu un atbrīvot no [toreizējā atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētāja] Vītauta Landsberģa piekritējiem televīzijas centru un televīzijas torni, lai būtu iespēja organizēt translācijas," intervijā Maskavas laikrakstam "Komsomoļskaja pravda" paziņojis Golovatovs, ko Lietuva vēlas saukt pie atbildības saistībā ar toreizējiem notikumiem.

"Mēs atlidojām ar divām lidmašīnām, iekārtojāmies divīzijas štābā un pieņēmām lēmumu par [uzbrukuma] laiku - [nakti] no 12. uz 13.janvāri. Par to tika ziņots personiski Gorbačovam," viņš klāstījis. "Mums palīgā tika atsūtītas citas vienības - desantnieki no Pleskavas divīzijas un konvoja karavīri, kuriem bija paredzēts nodot objektu apsardzību."

"Lietuvā bija paredzēts ieviest prezidenta pārvaldi. Tieši šai nolūkā viss arī tika darīts - lai radītu iespējas translēt Gorbačova uzrunu. Bet vēlāk Mihails Sergejevičs [Gorbačovs] paziņoja: "Pirmo reizi par to dzirdu." Bet štābs ar viņu naktī uz 13.janvāri sarunājās," piebildis Golovatovs.

Pēc viņa teiktā, "nedz speciālo dienestu, nedz bruņoto spēku vadība nevarēja patvaļīgi, bez Gorbačova atļaujas pieņemt lēmumu lietot spēku savienības teritorijā". "Bet vēlāk viņš uztaisīja nevainīgas acis un pavēstīja, ka neko nav zinājis par notikumiem Baltijā, Tbilisi un citos "karstajos punktos"," piebildis toreizējais "Alfa" komandieris.

Viņš gan apgalvojis, ka specvienības kaujinieki neesot lietojuši ieroču spēku pret neapbruņotajiem Viļņas televīzijas torņa aizstāvjiem, bet lietuvieši paši raidījuši šāvienus no jumtiem.

Kā apgalvojis Golovatovs, pēc tam no aplenkuma vadītāja pa rāciju saņemtas ziņas, ka no tuvējo māju jumtiem tiek raidīti šāvieni uz bruņutehniku un ir cietušie civiliedzīvotāju vidū. "Ja es būtu informēts, ka [Lietuvas atmodas kustības] Sajūža cilvēki varētu laist darbā ieročus - vai tad es nebūtu pretojies? Vai tad mēs, kuriem bija snaiperu šautenes ar nakts tēmēšanas ierīcēm, nebūtu "notīrījuši" viņu snaiperus?" viņš spriedis.

Jau ziņots, ka Lietuva saistībā ar 1991.gada janvāra notikumiem vēlas saukt pie atbildības Golovatovu un nopratināt arī Gorbačovu, bet šādas iespējas tai nav bijis.

Vēl augustā kādā intervijā Gorbačovs apgalvoja, ka vienību "Alfa" komandējusi armija un VDK, savukārt viņš kā prezidents bijis atbildīgs tikai par politiskajiem lēmumiem.

Lūgts atsaukt atmiņā toreizējos notikumus, viņš stāstījis, ka tobrīd, kad "atmosfēra Viļņā bīstami nokaitusi", Maskavā sarīkota PSRS Federācijas padomes sēde un nolemts sūtīt uz Lietuvu triju republiku pārstāvjus, lai mēģinātu panākt politisko kompromisu. "Taču viss notika naktī pirms viņu ierašanās. Mani tas apstulbināja. Ir skaidrs - kāds pārņēma iniciatīvu un ievirzīja visus notikumus tieši tādā gultnē," izteicās Gorbačovs.

Jautāts, kāpēc viņš nevēlas atsaukties Lietuvas uzaicinājumam un tikt nopratināts kā liecinieks 1991.gada 13.janvāra asiņaino notikumu lietā, bijušais prezidents atbildējis, ka viņš neesot atstājis "nevienu jautājumu neatbildētu".

Arī Krievijas Ģenerālprokuratūra atteikusies izpildīt Lietuvas tiesiskās palīdzības lūgumu un nopratināt Gorbačovu.

Savukārt Krievijas pilsonis Golovatovs pērnvasar uz īsu brīdi tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet drīz vien atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Šī Vīnes rīcība izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Politisku atbalstu Lietuvai izteica arī ES prezidētājvalsts Polija, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Piektdien, pieminot 1991.gada 13.janvāra notikumus Viļņā, kur no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti, viena kritušā Lietuvas brīvības aizstāvja dēls vērsās pie Nobela Miera prēmijas komitejas, aicinot anulēt Gorbačovam šo augsto godalgu, kas viņam tika piešķirta 1990.gadā.

1991.gada 13.janvārī notikumi Viļņā