Izbeidz tiesvedību par Saeimas rīcību, neatbildot cietumniekam, kurš pats bija lūdzis neatbildēt
Augstākās tiesas (AT) Senāts nospriedis izbeigt tiesvedību kāda cietumnieka strīdā par to, ka Saeima viņam nav atbildējusi uz iesniegumu, lai gan viņš pats bija lūdzis nesūtīt atbildi līdz pilnīgai situācijas atrisināšanai.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, 2007.gada augustā kāds ieslodzītais vērsās Saeimā ar iesniegumu, lūdzot novērst viņa tiesību pārkāpumus, kas saistīti ar cietuma administrācijas aizliegumu glabāt kamerā lietu materiālus. Iesniegumā arī bija lūgts nesūtīt pieteicējam atbildi līdz pilnīgai situācijas atrisināšanai.
Izvērtējusi iesniegumu, Saeima konstatēja, ka tā izskatīšana neietilpst Saeimas kompetencē. Taču, ņemot vērā pieteicēja lūgumu, atbilde viņam netika nosūtīta.
Pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt par prettiesisku Saeimas rīcību, nesniedzot atbildi uz viņa iesniegumu. Rajona tiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka pieteicējs pats bija lūdzis Saeimu viņam neatbildēt. Par rajona tiesas spriedumu pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību Senātā.
Skatot šo kasācijas sūdzību trīs senatoru sastāvā, AT Senāta Administratīvo lietu departaments jautājumu pēc būtības neatrisināja un nolēma, ka lieta jāskata paplašinātā jeb visa departamenta senatoru sastāvā.
Izskatot jautājumu deviņu senatoru sastāvā, Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā iesniegums adresēts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un iesniegumā aprakstīta situācija, kurā pieteicējam, kurš izcieta sodu ieslodzījuma vietā, tika atņemta daļa viņam piederošo mantu - dokumenti saistībā ar dažādām tiesu lietām, jo to kopējais daudzums pārsniedzis svaru, kāds pieļaujams atbilstoši tiesību normām par ieslodzītā personīgo mantu uzglabāšanu. Iesniegumā bija lūgts nodrošināt efektīvu līdzekļu pieņemšanu sakarā ar pieteicēja tiesību pārkāpumu.
"Secināms, ka pieteicējs vērsies pie Saeimas locekļiem - deputātiem, cerot uz viņu iesaistīšanos pieteicēja tiesību aizsardzībai," teikts Senāta spriedumā.
"Saeima ir viens no valsts varas orgāniem, tā īsteno likumdošanas funkciju valstī un tās darbība pamatā notiek, balstoties uz politiskiem apsvērumiem. Kā jau Senāts nesen līdzīgā lietā norādījis, likumdevēja politisko darbību un lēmumus nevar pārbaudīt tiesā, jo tā vai cita izvēlētā politika (labāka vai sliktāka) nepakļaujas tiesību (tostarp labas pārvaldības tiesību principa) kritērijiem," norādījis Senāts, atsaucoties uz kādu jau iepriekš pieņemtu spēkā stājušos lēmumu.
"Iedzīvotājiem nav liegts vērsties pie deputātiem. Lai vienīgais vēlētāju vērtējums politiķu darbībai nebūtu tikai reizi četros gados Saeimas vēlēšanās, iedzīvotāju aktivitāte iesniegumu iesniegšanā ir nepieciešama un vēlama veiksmīgai likumdevēja darbībai. Tomēr saistībā ar personas tiesībām saņemt atbildi pēc būtības un tās pārbaudi administratīvā procesa kārtībā Senāts kopsēdē apstiprina Senāta nesen izteikto atziņu, ka šajā sakarā jāņem vērā, ka saziņa ar savas valsts vēlētājiem un pilsoņiem ir deputāta politiskās darbības daļa," teikts Senāta spriedumā.
"Tā kā saziņa ar vēlētājiem ir deputāta politiskās darbības sastāvdaļa, tās rīcības pareizības pārbaude nav tiesas ziņā. Tās pareizību un efektivitāti novērtē vēlētājs, izmantojot savas vēlēšanu tiesības. [..] Ņemot vērā pieteicēja iesnieguma saturu, secināms, ka pieteikums daļā par Saeimas neatbildēšanu uz pieteicēja iesniegumu nav pieļaujams. Pieteicēja vēlme saņemt Saeimas deputātu atbalstu savām problēmām ir vērtējama kā valsts iedzīvotāja vēršanās pie likumdevēja, lai tas rīkotos politikas, nevis valsts pārvaldes jomā. Tādējādi tiesvedība lietā šajā daļā izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu," atzinis Senāts.
Galu galā Senāts nospriedis atcelt Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 20.oktobra spriedumu daļā par Saeimas faktiskās rīcības tiesiskumu un izbeigt tiesvedību lietā šajā daļā. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
LETA
