Eiropas līderi aicina valstis turpināt piemērot taupības pasākumus

Somija nedēļas nogalē rīkoja neformālas sarunas par globālo ekonomiku un Eiropas ekonomikas krīzi. Tikšanos vadīja Somijas premjerministrs Jirki Katainens un Somijas Eiropas Savienības (ES) lietu un ārējās tirdzniecības ministrs Aleksandrs Stubs.

Starp sanāksmes viesiem bija Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītājs Paskāls Lamī, Spānijas ES lietu ministrs Inigo Mendes de Vigo un Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmusens un Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Oli Rēns.

Neformālajā sanāksmē Lapzemes kūrortpilsētiņā Sāriselkē lemts par eirozonas finanšu problēmām, globālās ekonomikas attīstību, parādu krīzes izraisītām politiskām izmaiņām ārpus ES, kā arī citiem jautājumiem, kā dabas resursu sarukšanu, kas liks ES pārvērtēt ārējo attiecību stratēģijas un mērķus.

"Eiropas ekonomika pašlaik ir vieglā recesijā, bet tā var būt īslaicīga, jo mēs jau redzam stabilizēšanās pazīmes," norādīja Eiropas ekonomikas no monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

"Tomēr vienlaikus novērojamas jaunas satraukuma pazīmes, kā jēlnaftas cenu pieaugums, kas var atstāt negatīvu iespaidu uz globālo ekonomiku un Eiropas ekonomiku," sacīja Rēns, brīdinot, ka pašlaik vēl nevar atslābt un domāt, ka ļaunākais ir aiz muguras.

Somijas premjerministrs Jirki Katainens norādīja, ka Eiropas līderi reģiona krīzes pārvarēšanā un ekonomiskās pārliecības atjaunošanā nevar paļauties vien uz ECB.

"Krīzes pārvarēšana nevar tikt nodota tikai centrālai bankai. Dalībvalstīm vairākus gadus jārealizē taupības pasākumi, lai atjaunotu un nostiprinātu tirgus pārliecību," sacīja Somijas premjers.

Arī ECB valdes loceklis Jergs Asmusens sacīja, ka reģiona valdībām jāizmanto pašreizējais mierīgais stāvoklis finanšu tirgos un jārealizē strukturālās reformas.

"Visām eirozonas valstīm ir jāveic savs mājas darbs. Tām ir jāveic strukturālas reformas, jārada darba vietas. Tas attiecas uz visām valstīm," sacīja Asmusens.

Somijas premjerministrs sanāksmē veltīja atzinīgus vārdus Latvijas veiktajiem pasākumiem krīzes pārvarēšanai.

"Ir skaidrs, ka, samazinot izdevumus un paceļot nodokļus, īstermiņā pavājināsies pieaugums. Bet vienlaikus tas uzlabos valsts uzticamību. Un, atgriežoties uzticamībai, tam sekos arī pieaugums, kā mēs to, piemēram, redzam Īrijā un īpaši Latvijā," sacīja Katainens.

Īrijā tomēr pagājušā gada beigās atgriezās ekonomikas lejupslīde, 2012.gadā to sagaida niecīgs pieaugums un vietējais pieprasījums saglabājas vājš.

Savukārt Latvija sanāksmē stādīta priekšā kā paraugs veiksmīgam krīzes pārvarēšanas modelim, raksta laikraksts "New York Times".

Kā intervijā laikrakstam skaidroja Dombrovskis, Latvija smagākos budžeta konsolidācijas pasākumus veica 2009.gadā - pašā krīzes viducī, kad iedzīvotāji saprata krīzes esamību un nepieciešamību rīkoties.

Neskatoties uz Latvijas panākto progresu, premjerministrs pauda bažas, ka ekonomiskā recesija Eiropā varētu kaitēt Latvijai.

Savukārt Spānijas Eiropas lietu ministrs Inigo Mendes de Vigo bija vienīgais sanāksmes dalībnieks no parādu krīzes vissmagāk skartās Eiropas dienviddaļas.

Pirms trim mēnešiem darbu sākusī Spānijas jaunā valdība nesen paziņoja, ka ekonomiskās situācijas dēļ nespēs panākt šogad noteikto budžeta deficīta mērķi.

Spānijā atgriezies otrais recesijas vilnis trīs gados, un gandrīz katram ceturtajam spānim nav darba.

Tomēr de Vigo bija optimistisks par nākotni, paužot pārliecību, ka iedzīvotāji atbalstīs valdības taupības pasākumus.

"Mēs tagad esam vissliktākajā brīdī. Nepieciešams laiks, lai [taupības pasākumi] sāktu atmaksāties," sacīja ministrs, paužot pārliecību, ka vērtspapīru tirgus drīzumā atlabs.

De Vigo uz Somiju ieradās viens pats bez neviena palīga un pat bez vizītkartēm savā kabatā, norādot, ka taupības pasākumi skāruši visas valdības iestādes.

"Man nav naudas. Man pat nav minerālūdens pudeles, ko piedāvāt saviem viesiem. Es vienkārši pieleju krūku no krāna un to piedāvāju."