Sīrijā notiek parlamenta vēlēšanas

Arī vēlēšanu rītā turpinājās apšaudes un eksplozijas Idlibas provincē valsts ziemeļos, bet Hamas pilsētā sadursmes izcēlās starp nemierniekiem un karavīriem, pavēstīja Londonā bāzētā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".

Organizācija paziņoja, ka rītausmā valdības spēku veiktajos reidos Deiralzoras provincē valsts austrumos nogalināti trīs disidenti, vēl vairāk sarežģījot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) novērotāju uzdevumu uzraudzīt, kā tiek īstenots pamiers, kas stājās spēkā 12.aprīlī. Kopš pamiera stāšanās spēkā nogalināti vairāk nekā 600 cilvēku, liecina "Sīrijas Cilvēktiesību observatorijas" aplēses.

Atšķirībā no citām arābu valstīm, kur tautas protestos pēdējā laikā gāzti valstu vadītāji, Asads joprojām bauda militāro aprindu un musulmaņu alavītu sektas atbalstu, kurai pieder Asada ģimene un kura dominē Sīrijas varas iestādēs.

Sīrijā kopš militārā apvērsuma 1963.gadā pie varas ir Arābu sociālistiskā partija "Baath". Bašars al Asads kļuva par prezidentu 2000.gadā pēc sava tēva iepriekšējā prezidenta Hafeza al Asada nāves.

Sīrijas parlamenta pašreizējā sasaukumā nav neviena opozīcijas deputāta. Valstij piederošie plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka puse no deputātu vietām tiks rezervētas "strādnieku un zemnieku pārstāvjiem", kuru apvienības kontrolē "Baath".

Pašreizējā opozīcija vēlēšanas boikotē, sakot, ka šogad referendumā apstiprinātā konstitūcija, kas atļauj jaunu politisko partiju dibināšanu, neko valsts pārvaldē nav mainījusi. Opozīcija uzsver, ka vēlēšanas laikā, kad nav beigušās sadursmes un vardarbība, nav godīgas un likumīgas.

Galvaspilsētas Damaskas centrālajā daļā un valsts rajonos, kur prezidentam joprojām ir liels atbalsts, bija redzami plakāti pārsvarā ar Asadam pietuvināto kandidātu attēliem.

Lai gan vēlēšanas Sīrijas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās ir plaši atspoguļotas, par kandidātu politiskajiem uzskatiem ir maz diskutēts. Arī vēlētāju aktivitāte iecirkņos vērojama neliela.

Sīrijas varas iestādes paziņojušas, ka valstī apmēram 14 miljoniem cilvēku ir balsstiesības, lai no 7195 kandidātiem ievēlētu 250 tautas priekšstāvjus. Daudzi no balsstiesīgajiem 14 mēnešu ilgās tautas sacelšanās laikā ir aizbēguši uz ārvalstīm.

Vēlēšanām bija jānotiek pērn septembrī, bet Asada izveidota darba grupa izstrādāja jaunu konstitūciju, kas šogad tika apstiprināta referendumā, tādēļ parlamenta vēlēšanas tika atliktas.

Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Saskaņā ar Londonā bāzētās cilvēktiesību organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" datiem tajos gājuši bojā vairāk nekā 11 100 cilvēku.

Sīrijas režīms tiek apsūdzēts asiņainā protestu apspiešanā, bet apgalvo, ka tā spēki cīnās pret bruņotiem kaujinieku formējumiem, kas nogalinājuši vairāk nekā 3000 Sīrijas karavīru.

BNS