Šauļos atklās Lietuvas pirmo Šokolādes muzeju

Kultūras mantojuma objektu sarakstā iekļauto namu, kas atjaunots par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem, 1928.gadā projektējis pazīstamais latviešu izcelsmes arhitekts Kārlis Reisons.

Fabrikas "Rūta" vēsture aizsākusies 1913.gadā, kad Šauļu konditors Antans Gricevičs nelielā koka ēkā ierīkoja mazu karameļu ražotni, kurā strādāja viņš pats un viņa sieva, bet pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Šauļu konditoru izstrādājumi jau saņēma augstu novērtējumu gan Lietuvas, gan starptautiskā mērogā. Uzņēmums nodarbināja 160 cilvēkus un ražoja aptuveni trīssimt nosaukumu saldumus.

Fabrikas konditoru meistarība starpkaru laikā tika godalgota ar četrām zelta medaļām Lietuvas lauksaimniecības izstādēs un divām medaļām starptautiskajos konkursos Itālijā un Anglijā.

1940.gadā "Rūta" tika nacionalizēta. Līdz 1993.gada beigām tā darbojās kā valsts konfekšu un šokolādes rūpnīca. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas vecās ēkas tika atdotas Griceviču ģimenei. 2002.gadā fabrika reorganizēta par akciju sabiedrību.

Rekonstrukcijas projektam no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem bija atvēlēti 3,6 miljoni litu (734 400 lati). Projektu vēl piecus gadus uzraudzīs Lietuvas Uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra.

Kā pastāstījis "Rūta" direktors Aļģirds Glods, īpašnieki vēlējušies gādāt, lai vecā fabrikas ēka "turpinātu dzīvot un piesaistītu gan gardēžus, gan vienkārši zinātkārus apmeklētājus".

Muzejā ciemiņi varēs palūkoties, kā top šokolāde, iegādāties to saldumu veikaliņā vai nogaršot pašu darinātu šokolādi mazā kafejnīciņā.

Īpašu vērību muzeja veidotāji pievērsuši interjera detaļām, cenšoties, lai tās vēstītu par fabrikas vēsturi un šokolādes ražošanas procesiem. Paturot prātā, ka uz Eiropu šokolāde atceļojusi no Vidusamerikas, pie muzeja durvīm apmeklētājus sagaidīs indiāņa figūra un kakao koks. Viens no interesantākajiem eksponātiem varētu būt īpaša spēļu ierīce, kas domājams, piesaistīs ne tikai mazākos apmeklētājus vien.

Latvijā dzimušais arhitekts Kārlis Reisons (1894-1981) starpkaru periodā Lietuvā projektējis daudzas ievērības cienīgas celtnes, tostarp Kauņas Vītauta Dižā Kara muzeja ēku un brīvvalsts laikā līdz galam nepabeigto Kauņas Kristus Augšāmcelšanās baznīcu, kurā padomju laikos bija ierīkota radiorūpnīca, bet 1997.gadā notika pirmais dievkalpojums.