Asanžs lūdz Lielbritānijas tiesu no jauna izskatīt lietu par viņa izdošanu Zviedrijai
Interneta vietnes "WikiLeaks" dibinātāja Džuljena Asanža advokāti iesnieguši Lielbritānijas Augstākajā tiesā lūgumu no jauna izskatīt lietu par to, vai Esanžu izdot Zviedrijai, kur Esanžu tur aizdomās par seksuāliem noziegumiem, otrdien paziņoja tiesa.
Tagad tiesai jālemj, vai Asanža lūgumu apmierināt.
Pagaidām nav skaidrs, cik ilgā laikā tiesa varētu pieņemt lēmumu.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa 30.maijā paziņoja, ka Asanžs var tikt izdots Zviedrijai, kur Esanžu tur aizdomās par seksuāliem noziegumiem, tomēr tiesnesis apmierināja Esanža advokātes lūgumu dot viņa aizstāvībai 14 dienu laiku, lai pieprasītu jaunu lietas izskatīšanu.
Asanža advokāte Dina Rouza lūdza tiesnesim ļaut lūgt lietas atkārtotu izskatīšanu, jo spriedumā ir atsauces uz materiāliem, kas netika minēti tiesas sēžu laikā, kad izskatīja lietu.
Tiesa 30.maijā norādīja, ka prasība par Asanža izdošanu ir likumīga un viņa apelācija pret izdošanu tādējādi tiek noraidīta. Septiņu tiesnešu kolēģijā divi tiesneši iebilda, bet vairākums jeb pieci tiesneši nolēma, ka Zviedrijas prokuratūrai ir juridiskas pilnvaras un tādēļ tā atļāva izdot aizturēšanas orderi, lai Asanžu varētu nopratināt.
Asanža advokāti aizstāvību balstīja uz argumentu, ka Zviedrijas prokuratūras izdotais viņa Eiropas Savienības aizturēšanas ordenis ir spēkā neesošs, jo to nav izdevis tiesnesis. Zviedrijas puse uzsver, ka saskaņā ar Zviedrijas likumiem aizturēšanas orderus izdod prokuratūra, nevis tiesnesis.
Augstākā tiesa ir pēdējā instance, kur Lielbritānijas tiesu pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt. Ja viņa advokātiem neizdosies panākt lietas atkārtotu izskatīšanu Lielbritānijā, viņš var vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa 1. un 2.februārī izskatīja Asanža apelāciju par lēmumu izdot viņu Zviedrijai.
Londonas Belmāršas miertiesas tiesnesis pērn 24.februārī nolēma, ka Asanžs ir jāizdod Zviedrijai, bet Asanža advokāti pārsūdzēja šo lēmumu.
Arī Londonas Augstā tiesa 2.novembrī nolēma, ka Asanžs Zviedrijai ir jāizdod, un Asanžs šo lēmumu pārsūdzēja Lielbritānijas Augstākajā tiesā.
Zviedrija 2010.gada 18.novembrī izdeva starptautisku orderi Asanža aizturēšanai, lai varētu viņu nopratināt saistībā ar aizdomām, ka viņš Zviedrijā izvarojis kādu sievieti un seksuāli uzmācies citai sievietei. Abas šīs sievietes bija "WikiLeaks" brīvprātīgās līdzstrādnieces.
Lielbritānijas policija Asanžu aizturēja 2010.gada 7.decembrī, taču apcietinājums viņam tika nomainīts pret mazāk stingru drošības līdzekli, un tagad viņam jāievēro stingri noteikumi, ko paredz tiesas lēmums atbrīvot Asanžu pret drošības naudu un ļaut viņam dzīvot kāda atbalstītāja savrupnamā.
Asanža advokāti mēģina panākt, lai viņš netiek izdots Zviedrijai, norādot, ka Asanža tiesāšana tur nebūs atklāta, jo Zviedrijā lietas par izvarošanu izskata aiz slēgtām durvīm. Advokāti bažījas, ka tas apdraud lietas godīgu izskatīšanu. Turklāt pastāvot bažas, ka Zviedrija varētu viņu izdot ASV.
Austrālijā dzimušais datorspeciālists noliedz abu Zviedrijas sieviešu apsūdzības un dēvē tās par politiski motivētām. Viņš atzīst, ka viņu ar šīm sievietēm ir saistījušas seksuālas attiecības, tomēr apgalvo, ka tas noticis ar abpusēju piekrišanu.
"WikiLeaks" izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā, kā arī publiskojot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.
BNS
