Slovēnijas premjers brīdina, ka valstij varētu būt nepieciešams starptautisks aizdevums
Slovēnijai vajadzēs lūgt starptautisku aizdevumu, ja opozīcija jūlijā neatbalstīs likumdošanu, ko nepieciešams pieņemt valsts finanšu situācijas stabilizēšanai, paziņoja Slovēnijas premjerministrs Janezs Janša.
"Jūlijs būs patiesības brīdis, kad parlaments balsis par "zelta likuma" iekļaušanu konstitūcijā un referendumu izsludināšanas kārtībā," Janša teica intervijā radiostacijai "Ognjisce".
"Balsojums parlamentā noteiks, vai Slovēnija pati spēs pārvarēt ekonomikas krīzi vai arī tai būs jāpilda citu uzstādītie noteikumi," piebilda Slovēnijas premjers.
Ja opozīcija grozījumus neatbalstīs, Slovēnijai "draud Grieķijas scenārijs", brīdināja Janša.
Janšas vadītā Slovēnijas Demokrātiskā partija (SDS) nākamajā mēnesī parlamentā ierosinās valsts pamatlikumā iekļaut fiskālās politikas zelta likumu, kas nosaka, ka valdība aizņemas tikai investīcijām, nevis tekošo izdevumu segšanai, kā arī mainīt referendumu ierosināšanas kārtību, aizliedzot rīkot referendumus par likumiem, kas ir būtiski valsts finansēm.
Pašlaik likumdošana ļauj opozīcijas partijām, arodbiedrībām un ikvienai pilsoniskajai organizācijai, kas savāc 400 tūkstošus balsstiesīgo valsts iedzīvotāju parakstus, ierosināt referendumu, apturot parlamentā pieņemtu likumu stāšanos spēkā.
Lai veiktu grozījumus konstitūcijā, Janšam nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts, tomēr SDS parlamentā ir vien 26 deputātu vietas no 90, kopā ar koalīcijas partneriem valdībai ir 50 balsis. Opozīcijā esošā kreisi centriskā partija "Pozitīvā Slovēnija", kas uzvarēja pērn notikušajās Slovēnijas parlamenta vēlēšanās un ieguva 28 deputātu mandātus, paziņojuši, ka neatbalstīs Janšas partijas rosinātos grozījumus.
Janšas valdība cer valsts deficītu šogad samazināt līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pērn tas bija 6,4%no IKP, bet valdība cer 2013.gadā sasniegt Eiropas Savienībā noteiktos 3% no IKP.
BNS
