Ķīna totāli iekarojusi Amerikas Savienotās Valstis

Var teikt svētkos skaistas runas, var sist patriotiski pie krūtīm, bet – vislielākie savas valsts un nācijas ienaidnieki ASV ir bijuši nevis 11. septembra teroristi, bet gan pašu politiķi, korporācijas un pavisam banālā vēlme pirkt iespējami lētāk.

Kāds amerikāņu autors, kurš sevi nodēvējis par The American Dream, ievietojis internetā vērtīgu rakstu “45 pazīmes, ka Ķīna kolonizē Ameriku”. “Katru gadu, simtiem miljardu dolāru atstāj Savienotās Valstis un aizplūst uz Ķīnu. (..) Daudzas mūsu kādreiz varenās rūpnieciskās pilsētas kā Detroita sairst, kamēr jaunas rūpnīcas un debesskrāpji paceļas viscaur Ķīnā,” vēsta autors. (Pilnu rakstu lasiet: (http://www.yolohub.com/economy/45-signs-that-china-is-colonizing-america).

Kad pats pirms dažiem gadiem viesojos Ņujorkā, līņāja sīks, nepatīkams lietus, un ievajadzējās labu cepuri. Iespēros pirmajā veikalā, kur cepures ar Ņujorkas burtiem NY tirgoja par desmit dolāriem. “Hi, boss!” mani uzrunāja pārdevējs, nepārprotami ķīnietis, un es ātri vien pametu šo bodi, pilnu ar Ķīnas darinājumiem.

Bešā nepaliku, brīnumainā kārtā atradu veikaliņu ar plašu un kvalitatīvu beisbola cepuru klāstu – par 30 dolāriem un ar unikālu uzrakstu – Made in USA. Ražots ASV, Sentluisas beisbola kluba “Red Cardinals” oficiālā cepure. Mēs jau labi zinām, ka mūsdienās tikpat neparasti ir atrast arī “made in” Latvijā, Vācijā, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, citur Eiropā un arī Japānā.  

The American Dream par šo situāciju raksta: “Kā nācija mēs pērkam daudz, daudz vairāk nekā Ķīna no mums. Rezultātā Ķīna peldas skanošajā un lūko, ko darīt ar visu šo naudu.” Jau tagad ASV valdība ir iegrūdusi savu valsti un tautu miljardiem dolāru lielā parādā sarkanajai Ķīnai. Joprojām paturot prātā, ka Savienotās Valstis ir ideoloģisks ienaidnieks, Ķīna izvērš biznesu tā teritorijā, iepērk nekustamos īpašumus un dabas resursus.

“Formula ir ļoti vienkārša. Mēs sūtām viņiem savu naudu, un tad viņi to izmanto, lai mūs nopirktu.” Autors ir apkopojis 45 pazīmes, kas liecina, ka Ķīna kolonizē Ameriku. Pietiks minēt nedaudzas.

Nesen Ķīnas “Dalian Wanda Group” iegadājās ASV kinoteātru ķēdi “AMC Entertainment” par 2,6 miljardiem dolāru. Tas ir visu laiku lielākais Ķīnas biznesa darījums ar ASV uzņēmumu.

ASV Senāta komitejas izmeklēšanā atklājies, ka Aizsardzības departamenta piegādēs ir vairāk nekā miljons Ķīnā tapušu viltojumu.

Kādreiz bija tāds teiciens – kas ir labi “General Motors”, tas ir labi Amerikai. Tagad “General Motors” ir saistīts ar 11  kopuzņēmumiem, kur ķīniešu puses firmas kontrolē Ķīnas valdība. Pirms kāda laika slavenā koncerna glābšanai izmantoja nodokļu maksātāju naudu – lai vinnētu Ķīna?

Ķīnas kompānija “Sino-Michigan Properties LLC” iegādājusies 200 akru jeb 80,9 hektārus zemes pie Milānas pilsētas Mičiganā.  Te taps “China City” ar mākslīgajiem ezeriem, Ķīnas kultūras centru un simtiem mājokļu Ķīnas pilsoņiem.

“ABC News” ziņo, ka galvenos ceļu un tiltu projektus viscaur ASV īsteno Ķīnas kompānijas. Runa ir par 400 miljonu dolāru vērtu tilta renovāciju Ņujorkā, par 190 miljonu dolāru vērtu tiltu Aļaskā un citiem projektiem.

Jaunajam Pasaules tirdzniecības centram sagrauto torņu vietā stiklu piegādā no Ķīnas. Jauno Martina Lutera Kinga memoriālu izgatavoja Ķīnā.

ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu 2011. gadā sasniedza 292,5 miljardus dolāru. Tā ir visnegatīvākā tirdzniecības balance, kāda jebkad ir bijusi starp divām valstīm visā vēsturē. Šis skaitlis ir 28 reizes pārsniedzis 1990. gada rādītāju un 49 000 reižu – 1985. gada līmeni.

Ķīnas augsto tehnoloģiju eksports nu jau divreiz pārspēj ASV līmeni. Savienotās Valstis ir pēdējā desmitgadē ir zaudējušas vairāk nekā ceturto daļu darbavietu augsto tehnoloģiju nozarē.

Pēc Amerikas Ekonomiskās politikas institūta datiem, valsts katru gadu Ķīnai par labu zaudē pusmiljonu darbavietu.

Ķīnā ir pasaules ātrākais superdators.

Uz katru ķīniešu iztērēto dolāru par precēm un pakalpojumiem no ASV, amerikāņi iztērē četrus par Ķīnas “labumiem”. Ķīnas tirgus ārzemniekiem nav plaši atvērts, to sargā muitas tarifi, piemēram, auto “Jeep Grand Cherokee” ASV maksā 27 490 dolāru, bet Ķīnā tā cena sasniedz 85 000 dolāru.

No 2000. gada decembra līdz 2010. gada decembrim ražotnēs Ohaio pavalstī zaudēti 38% darbavietu, Ziemeļkarolīnā – 42%, Mičiganā – 48%. Vai tiešām visi būs advokāti, brokeri, aktieri?

Ir piepildījusies dižā stūrmaņa Mao vīzija par to, ka Ķīna pārspēj tērauda ražošanā Ameriku. Un šoreiz neliekot zemniekiem pārkausēt visus katliņus un pannas, un neizraisot masveida badu. 2010. gadā Ķīna saražoja 627 miljonus tonnu tērauda, kamēr ASV – 80 miljonus.

Un arī alu Ķīnā sabrūvē divtik vairāk nekā ASV, tiesa, šo dziru laikam gan pasaulē nesteigs pirkt.

ASV ir parādā Ķīnai 1,17 triljonus dolāru.

Vai Amerikai ir izredzes? Raksta autors saka: “Pateicoties mūsu politiķu muļkībai, šodien amerikāņu strādniekiem jāsacenšas par darbu ar strādniekiem pasaules otrā pusē, kur ir legāli maksāt vergu algas. Vai jūs gribat savu dzīves līmeni nolaist aizvien zemāk, līdz pat komunistu strādnieka līmenim, kurš saņem dolāru stundā?”

Kas mums par daļu, kāds vaicās. Ieejiet jebkurā apģērbu veikalā un apskatiet “birkas”. Tā vēl būs veiksme, ja atradīsiet Indijas vai Bangladešas ražojumus (mana meita gan ir iemanījusies uziet pat “Made in Estonia”). Tas pats būs elektronikas veikalos, tieši tāpēc man nav tostera, tā foršā, no kura maizītes lec ārā.

2010. gadā Latvijas eksports uz Ķīnu bija 25 019 350 eiro apmērā. Ķīnas imports Latvijā – 216 102 263 eiro. Tie ir oficiālie mūsu Ārlietu ministrijas dati, te nav kontrabandas viltojumu un no citām valstīm ievesto preču, piemēram, no Itālijas importētu drēbju, kas tikpat ir šūdinātas Ķīnā.

Mēs zaudējam darbavietas ražošanā tieši tāpat kā ASV, un mums pat nav pasaules mēroga kinoindustrijas. Kāds jau gavilēs, ka tā tiem amerikāņiem vajag, un tās patiešām ir sekas alkatībai, gribot pirkt vairāk un lētāk. Tikai Eiropā aizmirst, ka Amerika ir tā, kuras vīri krita Normandijā, atbrīvojot Rietumeiropu no Hitlera. Valsts, kuras raķetes pasargāja vismaz frančus, rietumvāciešus, dāņus no kolhoziem un Sibīrijas. Ķīnas Tautas Republiku tas nudien neuztrauktu. Zaudējot Ameriku, neko neiegūsim arī mēs. Un pavisam noteikti ne mēs, ne Eiropa neko neiegūst, plaši atverot savu tirgu valstij, kur vergu un bērnu darbs ir legāls, kur nopietni cenzē internetu un par valdības kritiku iemet aiz restēm.