Ukrainas parlamenta spīkers: valodu politikas likumu var parakstīt tikai, ja tā pieņemšanā ievērots reglaments

"Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs var parakstīt likumu par valodas politikas pamatiem tikai ar nosacījumu, ka tiek stingri ievērots likums par reglamentu, kurš nosaka stingru procedūru  likumprojektu izskatīšanai un to sagatavošanai parlamenta vadītājam parakstīšanai," teikts Ļitvina preses sekretāra izplatītajā paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka Ļitvina nostāja šajā jautājumā ir "nemainīga neatkarīgi ne no kādu politisko spēku ietekmes un ir balstīta tikai spēkā esošajos normatīvajos aktos".

Ļitvins, kurš ir Tautas partijas līderis, jau iepriekš ir paudis viedokli, ka valodu politikas likuma pieņemšana otrdien notikusi neatbilstoši parlamenta reglamentam, un trešdien, pret to protestējot, paziņoja par atkāpšanos no amata. Tāda paša iemesla dēļ par demisiju paziņoja arī viens no spīkera vietniekiem Nikolajs Tomenko no Jūlijas Timošenko bloka.

Savukārt partijas "Pārmaiņu fronte" preses dienests trešdien izplatīja paziņojumu, ka Ļitvins, tiekoties ar opozīcijas līderiem, esot teicis, ka valodu politikas likumu "neparakstīs nekādos apstākļos".

Parlamenta pieņemtie likumi stājas spēkā, kad tos ir parakstījis prezidents, bet pirms nosūtīšanas prezidentam tos paraksta parlamenta spīkers.

Kopš otrdienas vakara, protestējot pret valodu politikas likumu, pie Ukrainas parlamenta notiek nepārtraukts opozīcijas mītiņš. Trešdien notika protestētāju sadursmes ar miliciju, kurās tika ievainoti vairāki cilvēki. Protesta akcijas notiek arī citur Ukrainā.

Ukrainas  parlaments otrdien pieņēma valodu  politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām.

Likumu atbalstīja 248 no 450 parlamenta deputātiem.

Likums, kas nosaka valsts valodu  politikas pamatus, paredz, ka valsts valoda Ukrainā  ir ukraiņu, tomēr tas arī nosaka reģionālās valodas vai mazākumtautību   valodas  statusa piešķiršanu armēņu, baltkrievu, bulgāru, gagauzu, grieķu, karaīmu, krievu, Krimas tatāru, krimčaku, moldāvu, poļu, romu (čigānu), rumāņu, rusīnu, slovāku, ungāru un vācu valodām, kā arī jidišam.

Likums paredz, ka katrai no šīm  valodām  ir piešķirams reģionālās vai mazākumtautības   valodas  statuss, ja konkrētajā teritorijā šajā   valodā runājošo skaits veido vismaz 10% no iedzīvotāju kopskaita.

Tāpat likumā noteikts, ka ar vietējās pašvaldības lēmumu atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, mazākumtautības statusu var piešķirt arī tad, ja konkrētajā teritorijā   valodā  runājošo īpatsvars vietējā sabiedrībā ir mazāks par 10%.

Opozīcija uzsver, ka šis likums ir vērsts pret ukraiņu kā valsts valodu. "Ja šis likumprojekts kļūs par likumu, par ukraiņu valodu  pilsētās varēs aizmirst," uzsvēris frakcijas "Mūsu   Ukraina  ‒ Tautas pašaizsardzībai" pārstāvis Oļesjs Donijs.

Valodas   jautājums ir šķēlis Ukrainas  sabiedrību visu pēcpadomju laiku. Pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotā valsts austrumu daļa veido   Ukrainas  rūpniecības pamatu, un tai ir ciešas kultūras un politiskās saites ar Krieviju. Lielākoties   ukrainiski runājošo apdzīvotie valsts rietumi tradicionāli ir nacionālistiskāk noskaņoti un bija lielākais oranžās revolūcijas balsts 2004.gadā.

BNS