Prese: traģiskajos plūdos Krievijā vainojama varasiestāžu nolaidība. JAUNĀKIE POSTAŽAS FOTO
Traģiskajos plūdos, kas laupījuši dzīvību jau 171 cilvēkam, vainojama vietējo varasiestāžu nolaidība un nespēja gūt mācību no iepriekšējām katastrofām, pirmdien vēsta Krievijas prese.
Kamēr amatpersonas pēkšņajos plūdos vaino spēcīgās lietavas, gan valdību atbalstošie laikraksti, gan opozīcijas avīzes pirmdien neierastā vienprātībā norāda, ka varasiestādes nav rīkojušās atbilstoši situācijai.
"Krimskas traģēdija lieliski apliecina, kāds rezultāts ir lēnai darbība," raksta prokremliskā avīze "Izvestija".
Savukārt "Vedomosti" norāda, ka postošie plūdi nav nekāds pārsteigums un varasiestādes apzinājās, ka šāds risks pastāv, jo īpaši pēc 2002.gada vasarā piedzīvotajiem plūdiem, kas arī skāra Krimsku.
"Katastrofa apliecina varasiestāžu nespēju aizsargāt iedzīvotājus no dabas katastrofām," secina laikraksts. "Cilvēki netika evakuēti un netika brīdināti par pastāvošajiem draudiem."
Savukārt valdību atbalstošā avīze "Komsomoļskaja Pravda" virs fotogrāfijas, kurā attēlota postaža Krimskā, vaicā: "Kādēļ tik daudz bojāgājušo?"
Avīze raksta, ka iedzīvotāji saņēmuši brīdinājumus īsziņās, kā arī vietējā televīzijā.
"Taču, kā saka Krimskas iedzīvotāji, vairums ļaužu par to nekā nezināja," piebilst izdevums.
"Moskovskij Komsomoļec" tikmēr uzsver: "Krimskas katastrofu varēja paredzēt un novērst."
"Nav jēgas gaidīt varasiestāžu palīdzību, vismaz pirmajās stundās pēc katastrofas," iesaka izdevums. "Un krievi ir tik pieraduši pie varasiestāžu meliem, ka pat dabas katastrofu gadījumā viņi sliecas vainot valsti."
Krasnodaras novada gubernators Aleksandrs Tkačevs postošos plūdus nodēvējis par "lielu pārsteigumu", apgalvojot, ka tos nebija iespējams novērst.
"Tā ir tāda pati katastrofa kā zemestrīce. Ko iespējams darīt? Cilvēks neko tur nevar pasākt," intervijā laikrakstam "Izvestija" sacīja gubernators.
Bojāgājušo skaits postošajos plūdos Krasnodaras novadā, Krievijas dienvidos, līdz svētdienas vakaram bija sasniedzis jau 171 cilvēku, liecina oficiālie dati. Tikmēr Krievijas Izmeklēšanas komiteja svētdien paziņoja, ka sākta kriminālizmeklēšana par iespējamo nolaidību, kuras rezultātā gājuši bojā cilvēki.
Pirmdien Krievijā izsludinātas nacionālās sēras.
Jau ziņots, ka pēkšņos plūdos izraisīja spēcīgas lietusgāzes.
Stihijā vissmagāk cietusi Krimskas pilsētas apkaime, kur līdz šim atrastas jau 159 stihijā bojāgājušo, tostarp vairāku bērnu, mirstīgās atliekas.
Krimskas morgi jau ir pārpildīti, tādēļ bojāgājušie tiek vesti uz citām pilsētām.
Vēl 12 cilvēku dzīvības plūdi izdzēsuši Melnās jūras kūrortpilsētā Gelindžikā un Novorosijskā.
Lielākā daļa bojāgājušo ir pensionāri.
Pēc Tkačeva sniegtās informācijas, plūdos postījumi nodarīti 24 000 cilvēku īpašumiem.
Amatpersonas nespēj izskaidrot lielo upuru skaitu, vienīgi norāda uz to, ka, plūdiem sākoties, vairums ļaužu esot gulējuši.
Tikmēr Krievijas interneta vietnes pārpludina baumas, ka nelaime esot cilvēka roku darbs, jo kāds atvēris ūdenskrātuves slūžas.
Varasiestādes šo versiju kategoriski noraidījušas. Arī prezidents Vladimirs Putins uzsvēris, ka šīs ziņas neatbilst patiesībai.
Saskaņā ar varasiestāžu atzinumu tie ir postošākie plūdi, kādus reģions pieredzējis pēdējās desmitgades laikā. Gelindžikā 24 stundu laikā nolijusi piecu mēnešu norma, bet Novorosijskā – divu mēnešu norma. Dažviet ūdens līmenis sasniedzis pusotru metru.
Putins plūdu straumes spēku pielīdzinājis cunami, un solījis, ka stihijā izdzīvojušajiem tiks ierādītas jaunas dzīvesvietas, bet katra bojāgājušā tuviniekiem tiks izmaksāta kompensācija divi miljonu rubļu (34 800 latu) apmērā.
Postošie plūdi Krievijā
