Francūži pieprasa Lielbritānijai atdot kroņa dārglietas

Petīcijas iniciators mākslinieks Kaliksts Nigremo pavēstījis, ka jautājumu, kurai valstij ir tiesības uz Lielbritānijas kroņa dārglietām, galīgi izšķirs prāva, kuru paredzēts sarīkot ikgadējā ielu teātra festivāla "Accroche-Corurs" laikā.

"Petīcija ir nopietna. Tas zināmā mērā ir mājiens britiem, lai atgādinātu viņiem vēsturi un attiecības starp Franciju un Apvienoto Karalisti," intervijā interneta laikrakstam "The Local" norādīja Nigremo. "Ja mēs galu galā atgūsim kroņa dārglietas, es plānoju ar tām darīt to pašu, ko dara Apvienotajā Karalistē, un izstādīt tās publiskai aplūkošanai."

Tā dēvētajā Plantagenetu petīcijā, kas nosaukta tās karaliskās dinastijas vārdā, kas Anglijā valdīja līdz 16.gadsimtam, apgalvots, ka dārglietas pienākas Francijai, kopš Henrijs VII Tjūdors 1499.gadā sodīja ar nāvi, nocērtot galvu, pēdējo Anžū dinastijas pretendentu uz troni - Eduardu Plantagenetu.

Savā uzplaukuma laikā Anžū dinastija, kuras sākotnējais sēdeklis bija Anžē un Šinonā, pārvaldīja Angliju, daļu Īrijas, Skotiju un Velsu, kā arī visu Francijas rietumdaļu.

"Kā kompensāciju par Anžū dinastijas tiesību nolaupīšanu un par tās pēdējā tiešā pēcteča politisko slepkavību šī petīcija prasa, lai Apvienotā Karaliste atdot Anžū, Plantagenetu likumīgajiem mantiniekiem, kroņa dārglietas," teikts petīcijas tekstā.

Karalisko dārglietu prāvu Nigremonts plāno sarīkot 7.,8. un 9.septembrī, un viņš jau nosūtījis aicinājumu britu juristiem sāk gatavošanos procesam.

"Es risinu sarunas ar britu juristiem, kas lietā ir ļoti ieinteresēti, un saka, ka tajā noteikti ir vērts pacīnīties," stāsta Nigremonts. "Esmu runājis arī ar britu vēsturniekiem, kas saka, ka petīcijai ir pilnīgi leģitīms pamatojums."

Lai gan Bakingemas pils, pateicoties ziņām britu presē, acīmredzot ir informēta par šo petīciju, to komentēt karaļnams atteicies.

LETA