Pēc desmit gadiem būs miljards cilvēku, kuriem vairāk nekā 60 gadu

Savukārt simtgadnieku skaits pieaugs no 316 600 pērn līdz 3,2 miljoniem 2050. gadā, lēš ANO, brīdinot, ka pasaulei steidzami jārīkojas, lai novērstu sabiedrības novecošanās negatīvās sekas.

Tikmēr Latvijā, pēc ANO datiem, šobrīd dzīvo aptuveni 519 000 iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem, kas veido 23,2% no kopējā iedzīvotāju skaita. Līdz 2050. gadam šis rādītājs jau sasniegs 651 000 jeb 34,2% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

Latvijā saskaņā ar ziņojuma datiem ir augstākais nabadzības līmenis Eiropā vecu cilvēku vidū. Latvijā nabadzībai pakļauts 51% sirmgalvju, Kiprā šis rādītājs ir 49%, Igaunijā 39% un Bulgārijā 34%.

ANO skaidro, ka aizvien pieaugošais sirmgalvju skaits pasaulē noslogos labklājības, pensiju un veselības aprūpes sistēmas gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs.

"Paredzamajam veco ļaužu skaita pieaugumam nevajadzētu būt par aizbildinājumu nerīkoties, drīzāk gan tam jākļūst par pamudinājumu rīkoties. Atbalstītas vecumdienas ir visu paaudžu interesēs," teikts 192 lapaspušu biezajā ziņojumā, kas klajā laists 1.oktobrī - Starptautiskajā veco ļaužu dienā.

Japāna pašlaik ir vienīgā valsts pasaulē, kurā veco ļaužu īpatsvars pārsniedz 30% atzīmi, taču līdz šā gadsimta vidum līdzīgā situācijā būs jau 64 valstis.

ANO ziņojumā secināts, ka sirmgalvju prasmes un zināšanas nereti sabiedrībā tā arī netiek pietiekami izmantotas un daudzi veci ļaudis ir bez darba, nav pietiekami aktīvi.

Daudzas viņu prasmes sabiedrībai būtu ārkārtīgi noderīgas, taču tās visbiežāk netiek pielietotas, norāda pētījuma autori.

"Tā vietā, lai ieraktu galvu smiltīs un teiktu, ka vecie ļaudis izpostīs mūsu tautsaimniecību, mums šajā lietā būtu jāsaskata izdevība," norāda organizācijas "HelpAge International" vadītājs Ričards Belvits, kura pārstāvētā organizācija piedalījās ziņojuma tapšanā.

"Dzīves ilguma palielināšana ir viens no cilvēces diženākajiem sasniegumiem. Cilvēki dzīvo ilgāk, jo uzlabojies uzturs, sanitārie apstākļi, attīstījusies medicīna, veselības aprūpe, uzlabojies izglītības līmenis un pieaugusi ekonomiskā labklājība," teikts ziņojumā.

Vissmagāk sabiedrības novecošanās varētu ietekmēt jaunattīstības valstis, kurās nav izveidots sociālās drošības tīkls un nepastāv veco ļaužu juridiskā aizsardzība.

Valstīs, kurās darba tirgū dominē gados jauni darbinieki, urbānās migrācijas ietekmē ģimenēs aizvien retāka sastopamas rūpes par vecākajiem ģimenes locekļiem, jo jaunieši devušies darba meklējumos uz pilsētām. Šādu izmaiņu ietekmē turklāt aizvien biežāk vecvecāki ir primārie savu mazbērnu aprūpētāji.

Piemēram, Ķīnas lauku reģionos aptuveni 52 miljoni bērnu atstāti vecvecāku aprūpē.

LETA/Foto: Bulls Press