Vāciju sagaida vērienīgs imigrantu pieplūdums

Izdevuma prognozes liecina, ka Vācijā kuplā skaitā darba meklējumos ieradīsies jaunieši no krīzes skartajām Eiropas dienvidu valstīm - Grieķijas, Spānijas un Portugāles.

Lai gan Ķīles Pasaules ekonomikas institūta pētnieki paredz, ka Dienvideiropas valstu tautsaimniecību stāvoklis stabilizēsies, vēl nākamos piecus gadus krīzes skartajās dienvidu valstīs saglabāsies augsts bezdarba līmenis.

Laikā, kad darba nav teju 40% gados jauno eiropiešu, Vācija, kura vieglāk nekā citas valstis pārcieta eirozonas parādsaistību krīzi, gluži kā magnēts pievelk darba meklētājus.

Tas jūtams jau tagad - šogad valsts iedzīvotāju skaits pieauga par 289 000, bet 2014.gadā Vācijā iebrauks ap 506 000 imigrantu.

LETA jau ziņoja, ka Vācijā šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti aptuveni 500 000 jaunu iebraucēju, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Imigrantu skaita pieaugums galvenokārt tiek skaidrots ar cilvēku pieplūdumu no tām Eiropas valstīm, kuras smagi skārusi eirozonas krīze.

Savukārt Vāciju pirmajā pusgadā pametuši 318 000 cilvēku.

Vislielākais imigrantu pieplūdums reģistrēts no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - aptuveni 306 000 cilvēku.

"Visinteresantākais aspekts šā gada pirmajā pusē bijis straujais imigrācijas pieaugums no ES valstīm, kuras jo sevišķi ietekmējusi finanšu krīze," norāda statistikas birojs.

Iebraucēju skaits no Grieķijas šajā periodā pieaudzis par 78%, no Spānijas - par 53% un no Portugāles - arī par 53%.

Visvairāk cilvēku ieradušies no Centrāleiropas, Polijai, kas nav eirozonas dalībvalsts, ar 89 000 cilvēku atrodoties šī saraksta augšgalā.

Vācija savu darba tirgu citām ES dalībvalstīm pilnībā atvēra 2011.gadā, kad tika reģistrēts imigrantu skaita pieaugums par 20%.

Pateicoties gaidāmajam imigrantu pieplūdumam, Vācijai vismaz uz laiku varētu izdoties izvairīties no iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo paredzams, ka tuvākajās desmitgadēs ievērojami saruks dzimstības līmenis.

LETA