Ķīnā notiesā divus tibetiešus par kūdīšanu uz aizdedzināšanos
Tiesa Ķīnā ceturtdien piesprieda nosacītu nāvessodu tibetiešu mūkam un desmit gadu cietumsodu viņa brāļadēlam par astoņu citu tibetiešu kūdīšanu uz aizdedzināšanos, protestējot pret Ķīnas varu Tibetā, vēstīja valsts plašsaziņas līdzekļi.
40 gadu vecais mūks Lorangs Končoks un viņa 31 gadu vecais brāļadēls Lorangs Cerings "mudināja un kūdīja uz aizdedzināšanos astoņus cilvēkus, kā dēļ trīs cilvēki ir miruši", vēstīja Ķīnas valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua", citējot Ķīnas dienvidrietumu Sičuaņas provinces Abas apriņķa tiesas spriedumu.
Lorangs Končoks tika apsūdzēts arī par to, ka jau kopš 2009.gada nodevis informāciju par aizdedzināšanās gadījumiem "mediju sakaru komandai", kas saistīta ar "dalailamas grupējuma Tibetas neatkarības organizāciju".
Decembrī Lorangs Končaks tika aizturēts Abas apriņķa Kirti budistu klosterī par mudināšanu uz šādiem protestiem. Mūks ir darbojies pēc dalailamas un viņa piekritēju norādījumiem, kā arī savervējis šādai darbībai savu brāļadēlu, tolaik ziņoja "Sjiņhua", atsaucoties uz mūka "atzīšanos un policijas izmeklēšanu". Viņš esot izmantojis savu stāvokli un ietekmi klosterī un bieži mudinājis citus aizdedzināties, apgalvojot, ka aizdedzināšanās nav pretrunā budistu mācībām un tās īstenotāji ir varoņi.
Mūkam piespriests nāvessods, kas atlikts uz diviem gadiem. Ķīnā šāds sods parasti nozīmē mūža ieslodzījumu.
"Sjiņhua" ceturtdien vēstīja, ka pieci no abu apsūdzēto savervētajiem cilvēkiem esot izlēmuši neaizdedzināties, "labprātīgi atsakoties no tādiem plāniem vai pēc policijas iesaistīšanās".
Spriedums pret mūku un viņa brāļadēlu ir pirmais tāda tiesas procesa noslēgums Ķīnā. Valsts mediji decembrī ziņoja, ka Ķīna apsūdzēs slepkavībā katru, kas tiks pieķerts tibetiešu aizdedzināšanās veicināšanā vai kūdīšanā uz to.
Protestējot pret Ķīnas varu Tibetā, kopš 2009.gada ir aizdedzinājušies gandrīz 100 tibetiešu, no kuriem lielākā daļa ir miruši no apdegumiem. Šādi incidenti sevišķi bieži notika 2012.gada novembrī.
Pirmais zināmais šāds protests notika 2009.gada februārī, kad Kirti klostera mūks, turot dalailamas attēlu, aplējās ar eļļu un aizdedzinājās. Nākamā aizdedzināšanās notika 2011.gada martā, un pēc tam tās notika samērā bieži.
Ķīna ir paziņojusi, ka atbildība par aizdedzināšanos vilni jāuzņemas dalailamam, kas 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu aizbēga no Tibetas uz Indiju. Ķīna uzstāj, ka tā neliedzot tibetiešiem praktizēt reliģiskos rituālus. Dalailama gan noliedz, ka viņš mudinātu tibetiešus uz aizdedzināšanos.
Ķīna ir okupējusi Tibetu no 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot etnisko ķīniešu (haņu) migrāciju uz Tibetu.
BNS
