Grenlandē vēlēšanās uzvar opozīcijā esošie sociāldemokrāti
Grenlandes sociāldemokrātu partija "Siumut" ("Progresīvie") trešdien tika pasludināta par šīs Dānijas sastāvā esošās teritorijas parlamenta vēlēšanu uzvarētāju un gaidāms, ka tās līdere Aleka Hammonda kļūs par Grenlandes pirmo premjerministri sievieti.
"Siumut" uzvarēja, solot aplikt ar nodokļiem ārvalstu kalnrūpniecības kompānijas.
Intervijā nedēļas laikrakstam "Sermitsiaq" Hammonda norādīja, ka "ir neapmierinātība ar esošo vadību", piebilstot, ka "ap kalnrūpniecības projektiem ir pārāk daudz noslēpumainības, kā arī būvniecība neattīstās ārpus [galvaspilsētas] Nūkas, kas tad arī noteica vēlēšanu rezultātu".
Trešdien publiskotie dienu iepriekš notikušo parlamenta vēlēšanu oficiālie rezultāti liecina, ka "Siumut" ieguvusi 42,8% balsu, kas ir uz pusi vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās pirms četriem gadiem iegūtie 26,5% balsu. Tas bija pārsteigums partijai, kas Grenlandē pie varas bija pavadījusi 30 gadus.
Pašreizējā premjerministra Kūpika Kleista kreisā partija "Inuit ataqatigiit" ("Tautas kopiena") ieguva 34,4% balsu pretstatā 43,7% pirms četriem gadiem.
Oficiālu datu par vēlētāju aktivitāti pasaules lielākajā salā, kur balsstiesības ir ap 40 tūkstošiem cilvēku, pagaidām nav.
Hammondai ir jāizvēlas kāda no mazākajām partijām, lai izveidotu valdības koalīciju. Gaidāms, ka sarunas būs vairākas dienas ilgas.
"Esam pieņēmuši grūtus lēmumus par zivsaimniecību, īres maksas palielināšanu, lai varētu veikt nepieciešamos renovācijas darbus, un bezdarbs noteikti ir faktori, kas ietekmēja rezultātu," pēc zaudējuma atzina Kleists.
"Siumut" kampaņas galvenais uzsvars bija uz to, ka jāapliek ar nodokļiem ārvalstu kompānijas, kas dabas resursiem bagātajā Grenalandē cenšas iegūt retzemju un citus neapstrādātos minerālus, kā arī jāiegūst neatkarība no Dānijas.
Saskaņā ar līgumu par autonomiju, kas ļauj Grenlandei brīvi rīkoties ar saviem dabas resursiem, bet Dānija saglabā kontroli pār tās ārpolitiku un aizsardzību, Dānija subsīdijās Grenlandei pašlaik maksā 3,2 miljardus kronu (300 miljonus latu) gadā.
Parlamenta vēlēšanās uzvarējusī partija vēlas aplikt ārvalstu kalnrūpniecības uzņēmumus ar nodokļiem, bet "Inuit ataqatigiit" koalīcija plāno ļaut šādām kompānijām atgūt lielu daļu no investīcijām pirms nodokļu nomaksas.
Lai gan neviens uzņēmums nav pieteicies licencēm jauniem kalnrūpniecības projektiem, pēdējos mēnešos notikušas valdības sarunas ar kādu Ķīnas kompāniju, kas plāno darbu veikšanai Grenlandē ievest 2000 strādnieku no Ķīnas.
Jaunais Grenlandes statuss stājās spēkā 2009.gada 21.jūnijā. Saskaņā ar jauno salas statusu Dānija un Grenlande ir vienojušās sadalīt uz pusēm iespējamos ienākumus no naftas ieguves, Grenlande iegūst kontroli pār derīgo izrakteņu un naftas resursiem un uzņemas atbildību par vēl 32 jomām, tostarp tieslietām, ārlietām un policijas darbību. Par salas oficiālo valodu jākļūst grenlandiešu valodai, tomēr Grenlande joprojām atradīsies Dānijas sastāvā.
Grenlande ieguva daļējas autonomijas tiesības Dānijas sastāvā 1979.gadā, un jau 1982.gadā salas iedzīvotāji referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, kaut gan Dānija palika bloka sastāvā.
BNS
