Kipras arhibīskaps aicina amatpersonas demisionēt

Arhibīskaps Hrizostoms II sacīja, ka Sarrim un Dimitriadim vajadzētu zaudēt amatus par to, ka viņi pieļāvuši milzu zaudējumus banku lielajiem noguldītājiem, starp kuriem ir arī pareizticīgo baznīca.

"Ja es būtu apmierināts, tad es neaicinātu viņus atkāpties un aiziet tāpēc, ka viņiem ir tādi paši uzskati kā [starptautisko kreditoru] troikai," arhibīskaps sacīja reportieriem.

"Mēs nepretojāmies [šiem nosacījumiem], un es to uzskatu par nepieņemamu," sacīja Kipras baznīcas galva.

Hrizostoma II uzskatiem ir liela piekrišana Kipras pareizticīgo vidū, tomēr viņam nav tādas politiskas ietekmes kā iepriekšējam arhibīskapam Makarijam III, kurš bija pirmais Kipras Republikas prezidents pēc tam, kad Kipra ieguva neatkarību no Lielbritānijas.

Arhibīskaps sacīja, ka Kipras grieķi ir daļēji vainojami ekonomiskajās grūtībās. "Šī nelaime, kas notikusi ar mūsu valsti, šķiet ekonomiska problēma, bet tas tā nav - tās serdē ir atrodams grēks," sacīja Hrizostoms II.

"Mēs visi dzīvojām mežonīgu dzīvi. Mēs gribējām sev visas dižās lietas, jo uzskatījām - ja ir nauda, ja ir stāvoklis un tituli, tad būsi priecīgs un laimīgs. Ja mēs būtu tērējušies savu līdzekļu robežās, tad mums nebūtu tie rezultāti, kurus šodien redzam," sacīja Kipras baznīcas vadītājs.

Kipras baznīca ir salas lielākā zemes īpašniece ar interesēm daudzās uzņēmējdarbības nozarēs. Arhibīskaps pirmdien paziņoja, ka baznīca var zaudēt vairāk nekā 100 miljonus eiro (70 miljonus latu).

Kipras amatpersonas sestdien pieļāva iespēju, ka saskaņā ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem Kipras lielākās komercbankas "Trapeza Kiprou" ("Bank of Cyprus") lielie noguldītāji varētu zaudēt līdz pat 60% savas naudas. Iepriekš tika pieļauta iespēja, ka "Trapeza Kiprou" lielie noguldītāji varētu zaudēt līdz 40% naudas.

Saskaņā ar amatpersonu teikto tiek apsvērta iespēja no tās noguldījumu daļas, kas pārsniedz Eiropas Savienībā (ES) garantētos 100 tūkstošus eiro (70 tūkstošus latu), 37,5% pārvērst banku akcijās, bet vēl 22,5% varētu tikt ieturēti, ja Kipras valdība neatradīs citu iespēju, kā iegūt naudu starptautiskā aizdevuma līdzfinansējumam, kura kopīgais apmērs ir 5,8 miljardi eiro (četri miljardi latu).

Valdošās partijas "Demokrātiskā mobilizācija" (DISY) deputāts Maris Mavridis aģentūrai AFP sacīja, ka atlikušos 40% līdzekļu varētu izvietot depozītos, un noguldītāji šo naudu varētu saņemt tikai pēc sešiem mēnešiem. Viņš gan atzina, ka tas varētu radīt problēmas uzņēmējiem, jo viņiem trūktu apgrozāmo līdzekļu.

Mavridis arī pastāstīja, ka  Kipras prezidents Niks Anastasiadis ir izveidojis komisiju, kas izmeklēs Grieķijas preses publiskotās ziņas, ka  Kipras trīs lielākās komercbankas "Trapeza  Kiprou", "Laiki Trapeza" ("Popular Bank of Cyprus") un "Elliniki Trapeza" ("Hellenic Bank") norakstījušas aizdevumus un izsniegušas kredītus ar atvieglotiem noteikumiem miljoniem eiro vērtībā Kipras politiķiem un viņu uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka  Kipra ir nonākusi finanšu grūtībās, jo tās banku  sektoram ir liela ekspozīcija  uz krīzes smagi skarto Grieķiju. Eiro zonas finanšu ministru grupas sanāksmē Briselē pirmdien tika apstiprināti starptautiskā aizdevuma nosacījumi Kiprai, lai novērstu Kipras banku sistēmas sabrukumu un valsts aiziešanu no eiro zonas. Nosacījumi paredz, ka Kipras otra lielākā banka "Laiki Trapeza" ("Popular Bank of Cyprus") tiks likvidēta, bet tajā esošie noguldījumi ES garantētajā apdrošinātajā apmērā - līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkstošiem latu) - tiks pilnībā kompensēti. "Laiki Trapeza" tiks sadalīta "labajā" un "sliktajā" bankā, un "labās" bankas aktīvi tiks pievienoti lielākajai komercbankai "Trapeza  Kiprou" ("Bank of Cyprus").

Starptautiskajiem aizdevējiem tuvāko nedēļu laikā vēl būs jāizlemj, kādu nodevu noteikt lielajiem noguldījumiem "Trapeza  Kiprou", kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro.

BNS