Grūtību māktie Vācijas neonacisti rīko kongresu
Iespējamā partijas aizlieguma ēnā Vācijas nacionāldemokrāti (NPD) nedēļas nogalē rīko savu kongresu, taču eksperti norāda, ka neatkarīgi no tā, vai mēģinājums partiju likvidēt būs veiksmīgs, neonacistus jau novājinājuši iekšējie konflikti un atbalsta samazināšanās sabiedrībā.
Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes emeritētais profesors Hajo Funke sarunā ar aģentūru DPA atzina, ka NPD "ir vāja un lupatās".
Bez tam neonacistu partija nonākusi lielās finansiālajās grūtībās. Bundestāgs februārī apturēja tās finansēšanu, jo NPD nav parlamentam samaksājusi 1,27 miljonus eiro lielo sodanaudu, kas tai uzlikta par pārkāpumiem grāmatvedībā.
Finansiālo grūtību dēļ darbu jau zaudējuši septiņi NPD Berlīnes biroja darbinieki.
Funke tomēr uzskata, ka NPD turpinās pastāvēt, un par spīti grūtībām NPD sestdien, Ādolfa Hitlera dzimšanas dienā, rīko savu kongresu, kas notiks Reinas-Nekāras reģionā.
Iepriekš kongresu bija paredzēts rīkot agrāk Koburgā, Bavārijas federālajā zemē, taču to nācās atcelt, jo vietējās varasiestādes atteicās novākt būvgružus, kas aizšķērsoja piekļuvi plānotajai sanāksmes vietai.
Tikmēr turpinās aktīvas diskusijas par parlamenta augšpalātas - Bundesrāta - lēmumu vērsties Konstitucionālajā tiesā ar prasību NPD aizliegt.
Taču martā politiķi Bundestāgā atzina, ka nav vērts censties panākt neonacistu partijas aizliegšanu, jo tad tā varētu noiet pagrīdē un kļūt vēl bīstamāka.
NPD izveidota 1964.gadā. Lai gan tai līdz šim nav izdevies iekļūt Bundestāgā un 2009.gada vispārējās vēlēšanās neonacistu partija saņēma tikai 1,5% balsu, tā ir pārstāvēta vairāku federālo zemju parlamentos un kā legāla partija NPD līdz šim saņēma valsts finansējumu, kas 2010.gadā bija 1,176 miljoni eiro.
Pagājušā gada novembrī veiktā aptauja liecināja, ka NPD aizliegšanu atbalsta trīs ceturtdaļas vāciešu.
Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka NPD aizliegums nenovērsīs būtiskākos ekstrēmisma cēloņus.
Kopš Otrā pasaules kara Vācijā tikušas aizliegtas tikai divas politiskās partijas - Komunistiskā partija un kāda labējo ekstrēmistu partija.
Savukārt NPD līderis Holgers Apfels jau iepriekš paziņojis, ka partija varētu aizliegumu apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), un, piemēram, Diseldorfas universitātes publisko tiesību profesors Martins Morloks atzinis, ka neonacistiem tas varētu izdoties.
Intervijā "Der Spiegel" Morloks savulaik norādīja, ka ECT partijas aizlieguma jautājumā ir vēl augstāki standarti nekā Vācijas Konstitucionālajai tiesai.
Viņš piebilda, ka Vācijas tiesa pie saviem apsvērumiem nonāktu, izvērtējot iespējamos draudus, kurus NPD varētu radīt nākotnē, kamēr ECT vērtētu tikai jau pastāvošos draudus.
"Cilvēktiesību tiesa vaicā, vai ekstrēmistu partija, pamatojoties uz tās iepriekšējiem vēlēšanu rezultātiem, patiesi atrodas ceļā uz varas iegūšanu, un NPD no tā atrodas tālu," uzskata Morloks.
Morloks atzīst, ka aizliegumu var pamatot arī ar partijas atbalstu teroristiskām darbībām, taču "saskaņā ar visu, ko kāds līdz šim lasījis vai dzirdējis, tam nav pietiekamu pierādījumu".
