Dāņi vāc naudu Viļņā gaidāmā Baltijas praida atbalstam

Tādu iniciatīvu uzņēmusies starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" Dānijas nodaļa, kas pauž bažas, ka pret lesbiešu un geju tiesību aizstāvju gājienu Lietuvas galvaspilsētā gatavojoties protestēt tūkstošiem "ekstrēmistiski noskaņotu" cilvēku.

Aktīvisti grib savākt naudu plakātiem, kuros tiktu atbalstīts šis gājiens. Cilvēki tiek mudināti ar īsziņas palīdzību ziedot to izgatavošanai 20 kronas (1,88 latus). "Sūtiet Viļņai mīlestību," rakstīts plakātā, kas pirms dažām dienām parādījās "Amnesty Denmark" "Facebook" profilā.

"27.jūlijā Viļņā notiks Baltijas praids. Pastāv draudi, ka gājiena dalībniekus sagaidīs tūkstošiem ekstrēmistiski noskaņotu pretinieku," skaidro naudas vākšanas iniciatori. "Mums vajadzīga jūsu palīdzība, lai pirms gājiena izplatītu vēstījumu par toleranci un cilvēktiesībām!"

Līdzās šim aicinājumam parādījušās gan gājiena rīkotāju pateicības par dāņu palīdzību, gan kāda nikna replika. "Ja tas būtu atkarīgs no manis, Lietuva nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts vēl desmit piecpadsmit gadus, kamēr nekļūtu civilizētāka," paziņojis kāds dānis.

Aprīlī Lietuvā ar daļēju Francijas vēstniecības atbalstu tika uzņemti televīzijas reklāmas klipi, kuros seksuālo minoritāšu pārstāvji vēsta par savu dzīvi Lietuvā un ko paredzēts rādīt pirms praida.

Savukārt nesen medijos izskanējis vairāku rietumvalstu vēstnieku viedoklis, ka seksuālo minoritāšu gājiens paver Lietuvai iespēju apliecināt Eiropai "cilvēktiesību jomā panākto progresu".

Šobrīd Lietuvā turpinās tiesiskie strīdi par gaidāmā praida norises vietu. Lietuvas geju līga vēlas gājienu rīkot Viļņas centrā, Ģedimina prospektā, bet pašvaldība piedāvājusi vietu Nēres upes otrā krastā. Organizācijas vadītājs Vladimirs Simonko šo piedāvājumu nosaucis par "bīstamu precedentu, ja pašvaldība mēģina izveidot rezervātu neērtām sociālajām grupām".

Sociāldemokrātu premjers Aļģirds Butkevičs izteicies, ka "galvenais ir garantēt, lai neizceltos nekādi nemieri, un valstij jāparāda sava kompetence un tolerance pret dažādām cilvēku grupām". "Domāju, ka būs abpusēja vienošanās, lai mēs uzvestos korekti un neizvirzītu kaut kādus vienpusējus mērķus, gribēdami parādīt, ka kāds it kā speciāli izturas nedemokrātiski," viņš paziņojis.

Citādās domās ir Seima Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu frakcijas deputāts Rimants Daģis. "Vērtēju to kā provokāciju, kas pavērsīsies pret pašiem rīkotājiem, jo tā ir tāda uzspiesta viedokļu uzkarsēšana, kura tik tiešām neveicina sabiedrības saskaņu," norādījis politiķis.

"Ja politiķi piekāpsies un visai Eiropai tiks rādīts, sak, Lietuva ir ES prezidētājvalsts, skatieties, cik skaisti pie mums soļo homoseksuāļi un kā Lietuva rāda paraugu citām valstīm, kur šādus gājienus neatļauj, man kā lietuvietim būtu kauns," sacījis Lietuvas Tautiskās jauniešu savienības priekšsēdētājs Juļus Panka.

Pirmais praids Viļņā notika 2010.gadā. Iela, pa kuru virzījās gājiens, toreiz tika norobežota un stingri apsargāta, bet protestēt pret homoseksuāļu gājienu sapulcējās aptuveni tūkstoš cilvēku.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA