Puskailas sievietes zārkos protestē pret asiņaino vēršu skrējienu Pamplonā. FOTO

Tūkstošiem spāņu un ārvalstu tūristu pulcējušies Pamplonas galvenajā laukumā, lai piedalītos festivāla atklāšanas svinībās.

Deviņu dienu ilgo festivālu raksturo gan lielais alkohola patēriņš, gan bīstamās izklaides.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada. Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien 825 metrus uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni sākušies 16.gadsimtā. Pasākums kļuva slavens no Ernesta Hemingveja 1926.gada romāna "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kur dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.

Bīstamie skrējieni vidēji ilgst mazāk par četrām minūtēm, un pieredzējušākie dalībnieki pirms tā skaita lūgšanu Svētajam Ferminam.

Pirms bīstamā skrējiena pasākuma organizatori lūdz pārliecināties, ka iepriekš nav lietots pārlieku daudz alkohola un ir sanācis kārtīgi izgulēties.

Līdzās vēršu skrējieniem festivāls piedāvā arī dejas un daudz, daudz alkohola.

Kopš 1911.gada vēršu skrējienu laikā dzīvības zaudējuši 15 cilvēki, pēdējais letālais gadījums bija pirms četriem gadiem, kad vērsis sabadīja 27 gadus vecu spāni. Pagājušajā gadā festivāla laikā slimnīcās tika nogādāti 38 cilvēki, no kuriem četrus bija sabadījuši vērši.

LETA, Kasjauns.lv, Foto: EPA/AFP/LETA