Satraucošas ziņas. Eiropā strauji sarūk tauriņu populācijas

Tauriņu dabiskā dzīves vide strauji sarūk un, ja netiks gādāts par tās saglabāšanu, daudzas tauriņu sugas var izzust uz visiem laikiem, brīdina aģentūra. Tā aicina apzināties, ka tauriņi kā apputeksnētāji ir vienlīdz svarīgi gan dabīgajām ekosistēmām, gan lauksaimniecībai.

Dažviet Eiropas ziemeļrietumos tauriņi sastopami gandrīz vai vienīgi autoceļu un dzelzceļu malās, klinšainās vai mitrās vietās.

Šīs ziņas ir satraucošas, jo tauriņus uzskata par indikatoru, kas liecina gan par tendencēm pārējo kukaiņu populācijās, gan par ekosistēmu veselību kopumā.

Aģentūras ziņojumā apkopoti dati par novērojumiem, kas veikti 19 Eiropas valstīs, lielākoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, laikā no 1990. līdz 2011.gadam.

Šie novērojumi, kuros piedalījušies tūkstošiem profesionāļu un apmācītu brīvprātīgo, aptvēruši 17 tauriņu sugas, septiņas no tām plaši izplatītas. Astoņu sugu populācijas šai laikā būtiski samazinājušās, divas faktiski nav mainījušās un viena palielinājusies, bet attiecībā uz sešām pārējām sugām skaidra tendence nav nosakāma. Krasi samazinājušās, piemēram, Latvijā visai bieži sastopamā parastā zilenīša populācijas, tikmēr stabilas saglabājušās ķērsu balteņa pozīcijas.

Taureņu dzīves vides degradācija saistīta gan ar lauksaimniecības intensificēšanu - galvenokārt līdzenumos, kur ir relatīvi viegli apstrādājamas zemes platības, - gan ar pļavu un ganību pamešanu - galvenokārt kalnainos vai pārāk mitros rajonos, īpaši Austrumeiropā un Dienvideiropā.

Intensīvas lauksaimniecības rajonos bioloģiskā daudzveidība krasi sarūk, turklāt tauriņi ir jutīgi pret šādos tīrumos bieži lietotajiem pesticīdiem.

Savukārt vietās, kur intensīva lauksaimniecība nav iespējama un trūkst pienācīga atbalsta no Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas, cilvēki bieži pamet laukus sociāli ekonomisko apstākļu dēļ, un pļavas drīz vien aizaug ar krūmiem un vēlāk arī ar mežu.

Liela nozīme tauriņu izdzīvošanā ir rajoniem, kur joprojām turpinās tradicionālā saimniekošana lauksaimniecības zemēs ar augstu dabas vērtību.

Lai gan ziņojums aptver laiku no 1990. līdz 2011.gadam, daudzviet Eiropā pāreja uz intensīvu lauksaimniecību sākusies jau agrāk, tātad iespējams, ka šie dati atspoguļo tikai daļu no plašākām tendencēm.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā uzsvērta nepieciešamība pienācīgi apsaimniekot pļavas tiklab aizsargājamajās "Natura 2000" teritorijās, kā arī lauksaimniecības zemēs ar augstu dabas vērtību. Kā norādīts ziņojumā, to varētu sekmēt jauna maksājumu sistēma Eiropas kopējā lauksaimniecības politikā.

Tauriņu populāciju stāvokli var uzskatīt par rādītāju, kas apliecina, cik veselīga ir lauksaimniecības politika, uzsver Eiropas Vides aģentūra.