Politologs: Lietuvas vēstnieka atlūgums ir kļūda un apdraudējums diplomātiskajam dienestam

"Uzskatu, ka šobrīd tiek pieļauta ļoti liela kļūda, priecājoties par viena mūsu vēstnieka drosmi atkāpties un slavējot to kā vīrišķīgu soli. Es runāju par ārlietu ministru. Tas var izvērsties katastrofā Lietuvas diplomātiskajam dienestam un radīt nopietnu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai," Lietuvas Radio un televīzijas ziņu portālam "Lrt.lt" sacījis eksperts.

Jau ziņots, ka dienu iepriekš medijos parādījās informācija par interneta vietnē "Youtube" ievietotiem videoierakstiem, kuros esot dzirdamas neformālas Lietuvas diplomātu sarunas. Šai skandālā, ko analītiķi uzskata par "daļu no informācijas kara pret Lietuvu", pieminēts gan Lietuvas vēstnieka Azerbaidžānā Artūra Žurauska, gan vēl triju diplomātu vārds, un viens no viņiem izsakās, ka Azerbaidžānas un Armēnijas domstarpībās viņš ir Armēnijas pusē.

Piektdien Ārlietu ministrija saņēma no Žurauska lūgumu atbrīvot viņu no amata. Kā teikts ministrijas paziņojumā, ar šo lēmumu vēstnieks grib "novērst iespējamu kaitējumu valsts un savai reputācijai". "Diplomāts saprot, ka šī situācija apgrūtina iespējas pienācīgi turpināt darbu pašreizējā amatā," norādīja ministrija.

Ārlietu ministrs Linkevičs šo rīcību vērtējis atzinīgi, uzsverot, ka no diplomātiem tiek gaidīti "nevainojami morāles un ētikas standarti".

Lopata savukārt paudis viedokli, ka ar šādu nostāju Lietuva būtībā legalizē "Krievijas nelikumīgi izmantotu instrumentu", naivi cerot, ka viss beigsies ar viena ieraksta publiskošanu, lai gan iespējams, ka pastāv vēl citi ieraksti. "Ko mēs darīsim, ja publiskos vēl citus?" vaicājis politologs.

Viņš ir pārliecināts, ka notikušais saistīts ar Lietuvas prezidentūru Eiropas Savienībā. "Viņi pārbaudīja kā mēs reaģējam. Muļķīgi, nejēdzīgi," spriedis Lopata.

Pēc viņa teiktā, tādas lietas parasti tiek nokārtotas "klusi un mierīgi - pa diplomātiskajiem kanāliem". "Jau tagad šis gadījums tiek salīdzināts ar "Wikileaks". Amerikāņi šo triecienu izturēja un nesāka atlaist savu vēstniekus," piebildis politologs.

Ārlietu ministrs Lopatas viedoklim nav piekritis, uzsverot, ka vēstnieka lēmums atkāpties "nebūt nenozīmē nelegāli veiktā ieraksta autentiskuma atzīšanu, proti, Žurausks uzņēmies personisku atbildību, kas nav saistīta ar ieraksta izmeklēšanu", turklāt "neviens nevienu vēl nav atlaidis".

Linkevičs pašreizējā situācijā saskata divas nepieļaujamas galējības - vai nu vispār nereaģēt uz atklātībā parādījušamies ierakstiem, vai arī reaģēt "pārāk stipri". "Vispār nereaģēt mēs nevarējām, taču negrasāmies arī pētīt katru līdzīgu gadījumu, jo tā mēs ļautu sevi ievilkt nevajadzīgā spēlītē," sacījis ministrs.

Viņš piebildis, ka diez vai iespējams pienācīgi izmeklēt nelegāli veiktus ierakstus un noteikt, vai tā nav montāža un viltojums.

Kā ziņots, līdz ar Žurausku sarunu ierakstu skandālā pieminēti Ārlietu ministrijas Austrumeiropas un Vidusāzijas departamenta direktora vietnieks Zenons Kumetaitis, Lietuvas vēstnieks Ungārijā Renāts Juška un ministrijas darbinieks Ģedimins Kasputis. Ieraksti, kas dzirdami lietuviski, bet subtitrēti angļu valodā, ir veikti aprīlī, bet internetā ievietoti 8.jūlijā. Vienā no šiem ierakstiem, kur runājošās personas identificētas kā Kumetaitis un Juška, abi vīrieši neformālā noskaņā apspriež gaidāmo premjera Aļģirda Butkeviča braucienu uz Sanktpēterburgu, Azerbaidžānas un Armēnijas attiecības, šo valstu lobijus Lietuvas institūcijās un citus jautājumus, paužot neslēpti labvēlīgu attieksmi pret Armēniju.

Bijušais Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs Jurģis Jurģelis uzskata, ka iespējamās sarunu ierakstīšanas mērķis ir sēt neuzticēšanos diplomātiskajās aprindās. "Šobrīd Lietuvā sabrauc atbildīgas Eiropas valstu amatpersonas, ministri sazinās, viņiem var rasties iespaids, ka, sak, te no Lietuvas runājot, ir iespējama informācijas noplūde," viņš spriedis.

Lietuvas Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks jau pirms pāris mēnešiem brīdināja, ka Krievijas izlūkdienestiem ir iespējas noklausīties Lietuvas pilsoņu telefonsarunas un to nekādi nav iespējams novērst, jo noklausīšanās tehniskie līdzekļi neatrodas Lietuvā. Arī VDD nesen publicētajā pārskatā par savu darbību 2012.gadā atzinis, ka "dažādu valstu izlūkdienestu rīcībā ir tehniskas iespējas nesankcionēti vākt informāciju telekomunikāciju tīklos, ieskaitot elektronisko komunikāciju".

Tagad Paulausks atgādinājis, ka Lietuvas prezidentūras laikā iespējams vēsturisks notikums - rudenī varētu tikt parakstīts Asociācijas līgums ar Ukrainu, kā arī parafēti Asociācijas līgumi ar Moldovu, Gruziju un Armēniju, un tas nevar nesatraukt Krieviju. "Domāju, ka arī šajās valstīs ir cilvēki, kas nepiekrīt pavērsienam uz Rietumiem, tātad šādu ieinteresētu pušu ir ne mazums," viņš izteicies.

Tomēr Paulausks neuzskata, ka notikušais varētu sabojāt attiecības ar sarunās pieminētajām valstīm, turklāt Lietuva uzsvērusi, ka nav runa par valsts oficiālo nostāju.

Tiklab Jurģelis, kā Paulausks uzskata, ka valstij būtu svarīgi investēt dienesta telefonsakaru drošības stiprināšanā.