Francijā izcēlies kārtējais čigānu skandāls
Francijas nedēļraksts "Valeurs Actuelles" atkal pievērsis uzmanību valsts attiecībām ar čigānu minoritāti, šo jautājumu padarot par kārtējā laidiena tēmu un uz sava vāka to piesakot ar provokatīvu virsrakstu "Čigāni, pārdozēšana".
Kritiķi izdevumu, kura nosaukums tulkojams kā "Mūsdienu vērtības", ceturtdien jau apsūdzējuši aicinājumos uz vardarbību.
Žurnāla vāku rotā "ceļazīme", uz kuras attēlota čigānu kulba, kas pārsvītrota ar sarkanu svītru, un rakstu pieteikumi sola lasītājiem stātus par "noziedzību" un par "lietām, par kurām mums nav tiesību runāt".
Žurnāla slejās ir lasāms par atsevišķu Atlantijas Luāras departamentā sastopamo čigānu "kriminalitāti" un "neaudzinātību", kā arī iespējams iepazīties ar francūžu uzskatiem par čigāniem, kurus aptaujā noskaidrojis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Harris Interactive".
Aptaujas rezultāti liecina, ka 70% francūžu čigānu klātbūtne valstī satrauc.
Sašutumu par "Valeurs Actuelles" vāku un rakstu saturu paudusi valdošā Sociālistu partija.
""Valeurs Actuelles" priekšējais vāks ir skandalozs, antirepublikānisks un mudina uz ksenofobisku vardarbību pret minoritāšu pārstāvjiem," teikts partijas izplatītajā paziņojumā.
"Tā ir neiecietīgas un neciešamas politiskas kampaņas izpausme," norāda partija, uzsverot, ka sociālisti "cīnās pret šādām idejām". "Apturiet šo ksenofobisko pārdozēšanu," aicina sociālisti.
Savukārt žurnāla ģenerāldirektors piedraudējis valdošajai partijai ar tiesu darbiem par "nepamatotu apmelojošu uzbrukumu".
"Žurnāla numura mērķis ir ieskatīties dziļā problēmā, ar kuru valdība, kā tā parādījusi, nespēj tikt galā," uzsvēris Īvs Kerdels. "Tā mērķis nav stigmatizēt kopienu, kas cieš no politiķu nekompetences."
"Valeurs Actuelles" ceturtdienas numura pretrunīgi vērtētais vāks ir tikai kārtējais incidents, kas pēdējā laikā piemeklējis Franciju, kura nespēj tikt galā ar čigānu pieplūdumu.
Augusta sākumā kādas Francijas mazpilsētas mērs piedraudēja izdarīt pašnāvību, ja čigāni atkal parādīsies viņa pārvaldītajā apdzīvotajā vietā.
Savukārt jūlijā parlamenta deputāts Žils Burdulē bija spiests pamest centrisko Demokrātu un neatkarīgo savienību (UDI) skandālā dēļ, ko izsauca viņa neuzmanīgais izteikums, ka Hitlers, iespējams, nogalinājis par maz čigānu.
Šovasar Eiropas čigānu forums (ERTF) arī paziņoja, ka sūdzēs tiesā Francijas Nacionālās frontes (FN) dibinātāju Žanu Marī Lepēnu, kurš 4.jūlijā Nicā vietējo čigānu kopienu nosauca par "smirdīgu" un "pumpas izraisošu".
Nākamajā dienā skandālu izraisīja arī pilsētas mērs Kristiāns Estrosi, kurš pārstāv opozīcijā esošo labēji centrisko Tautas kustības savienību (UMP). Viņš čigānu kopienu nosauca par "noziedzniekiem" un aicināja īstenot stingrākus pasākumus čigānu pastrādāto pārkāpumu novēršanai, tostarp viņu nometnēs uzstādot videonovērošanas kameras.
2010.gadā toreizējā Francijas labēji centriskā valdība izpelnījās asu kritiku, izraidot uz Rumāniju un Bulgāriju simtiem čigānu, kas mitinājās nelikumīgi izveidotās nometnēs.
Nonāca pat līdz atklātam konfliktam starp Parīzi un Eiropas Komisiju (EK), kad Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Vivjena Redinga atļāvās čigānu izraidīšanu pielīdzināt nacistu veiktajām Otrā pasaules kara deportācijām.
Uz to toreizējais prezidents Nikolā Sarkozī reaģēja neierasti asi, piedraudot, ka Redingai par viņas vārdiem var nākties "samaksāt".
Lai gan savā priekšvēlēšanu kampaņā pašreizējais prezidents Fransuā Olands solīja rast risinājumu čigānu problēmai, viņa veidotā sociālistu administrācija čigānu deportēšanu un nelikumīgo nometņu likvidēšanu tikai intensificējusi.
LETA
