Horvātijā geju tiesību aizstāvji protestē pret svētdienas referendumu

Spītējot lietum, vairāk nekā tūkstotis demonstrantu pulcējušies Zagrebas centrālajā laukumā, lai protestētu pret, viņuprāt, diskriminējošo referendumu.

"Vēlētāji lems, vai viņi vēlas minoritātes grupas locekļus uz visiem laikiem pasludināt par otrās šķiras pilsoņiem," sarunā ar aģentūru AFP norādīja homoseksuāļu tiesību aktīviste Danja Jurasa.

Demonstranti, kas piedalījās gājienā "Es balsoju pret", nesa plakātus varavīksnes krāsās, kas vēstīja: "Homoseksualitāte nav izvēle, bet naids ir," un "Aizstāvēsim visas mīlestības!"

Kā ziņots, Horvātijā svētdien notiks referendums par nepārprotamu viendzimuma laulību aizliegumu.

Tas būs pirmais referendums kopš Horvātijas neatkarības pasludināšanas 1991.gadā, kas notiks, pamatojoties uz pilsoņu iniciatīvu.

Konservatīvi noskaņotā iniciatīvas grupa "Ģimenes vārdā" savāca 700 000 parakstu zem petīcijas, kas aicināja grozīt konstitūciju, definējot tajā laulību kā "savienību starp vīrieti un sievieti". Horvātijas parlaments 8.novembrī atbalstīja referenduma rīkošanu par šādiem konstitūcijas grozījumiem.

Tikmēr Horvātijas valdošā centriski kreisā koalīcija aicinājusi pilsoņus svētdien balsot pret viendzimuma pāru laulību aizliegumu.

Seši valdības ministri tīmekļa videotēkā "YouTube" ievietojuši 40 sekunžu garu video, kurā viņi skaidro, kāpēc svētdien plāno balsot pret izvirzīto priekšlikumu.

"Es balsošu par mīlestību, par Horvātiju bez šķelšanās, un tas nozīmē, ka es balsošu "pret"," tīmeklī ievietotajā video norāda iekšlietu ministrs Ranko Ostojičs.

Līdzīgu pārliecību pauž arī vēl pieci Horvātijas valdības ministri.

Pašreiz konstitūcijā laulību definīcija nav ietverta.

Viendzimuma laulības Horvātijā nav atļautas, bet 2003.gadā viendzimuma pāriem, kas nodzīvojuši kopā vismaz trīs gadus, tika piešķirtas tādas pašas tiesības kā nelaulātiem heteroseksuāliem pāriem.

Tomēr valstī, no kuras iedzīvotājiem 86% sevi uzskata par katoļiem, geju tiesības joprojām ir ļoti delikāts jautājums un kreisi centriskās valdības apņemšanās izstrādāt likumprojektu, kas ļautu homoseksuāļu pāriem reģistrēties kā "dzīvesbiedriem", izraisīja nopietnu satraukumu konservatīvo aprindās.

Katoļu baznīca ir paudusi atbalstu iniciatīvas grupai "Ģimenes vārdā", norādot, ka viendzimuma laulības nav saistītas ar cilvēktiesībām un nosodījusi geju tiesību aktīvistu "agresīvos" mēģinājumus ietekmēt sabiedrību.

Pēdējā šonedēļ veiktā aptauja liecina, ka 68% horvātu, kas jau izlēmuši piedalīties referendumā, plāno atbalstīt konstitūcijas grozījumus, kamēr pret tiem grasās balsot vien 27%.

Lai referendums tiktu uzskatīts par notikušu, nav noteiktas minimālās vēlētāju aktivitātes prasības, un referenduma iznākums būs juridiski saistošs.

"Pirms šīs kampaņas šķita, ka mēs esam kļuvuši par daudz tolerantāku sabiedrību un ka Horvātija ļaus mums nejusties kā otrās šķiras pilsoņiem," norādīja 31 gadu vecā tulkotāja Iva no Zagrebas, kura nevēlējās atklāt savu uzvārdu. Viņa norādīja, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) arī devusi cerības, ka homoseksuāļi tiks pie lielākām tiesībām.

Kad 2002.gadā Zagrebā pirmo reizi notika geju gājiens jeb tā dēvētais praids, kāds ducis demonstrācijas dalībnieku tika piekauts.

Kopš tā laika praidi Horvātijas galvaspilsētā notikuši ik gadu, un to laikā vairs nav pieredzēti nopietni incidenti, tomēr varasiestādes vienmēr bijušas spiestas īstenot pastiprinātus drošības pasākumus.

"Galvenā problēma ir, ka valsts neatzīst mūs un neaizsargā mūsu ģimenes. Tu vari dzīvot relatīvi brīvi savā mazajā ligzdiņā, bet tiklīdz notiek kas neparedzēts, viss jūk un brūk," norādīja Iva. Šādas bažas ir labi pazīstamas homoseksuāļu pāriem visās valstīs, kur viņu savienībai nav juridiska statusa. Ja viens no pārī esošajiem cilvēkiem nomirst, otrs nevar mantot tā īpašumu, ja viens saslimst, otrs nav tiesīgs pieņemt svarīgus medicīniska rakstura lēmumus.

Tomēr vissmagākais ir tas, ka mums nav ļauts tikt pie bērniem, norādīja Ivas dzīvesbiedre, 40 gadus vecā horvātu žurnāliste Hanna.

Vairāk nekā puse no Horvātijas homoseksuāļiem - 53% - vēlētos apprecēties un vairāk nekā trešā daļa vēlētos bērnus, liecina homoseksuāļu tiesību aizstāvju grupas "Zagrebas praids" nesen veiktā aptauja.

LETA