Testējam elektrisko luksusa laineri "Mercedes-Benz EQS 450 4Matic"

Kaut gan daudzi uzskata, ka elektromobilis pats par sevi ir luksusa prece, patiesībā tas tā nebūt nav. Jā, elektriskais auto vēl arvien ir mazliet dārgāks nekā tā iekšdedzes radagabals, taču cenu starpība, lielā mērā pateicoties inflācijas galopam, vairs nav dramatiska. Nu jau pat vienkāršāko iekšdedzes auto lētāk par 20 000 eiro nenopirkt, bet puslīdz labi nokomplektēts spēkrats maksās no 30 000 eiro uz augšu. Uz šī fona 40 vai 50 tūkstoši par vidēja līmeņa elektromobili vairs neliekas nekāds kosmoss.

Ja vēlaties ielūkoties īstā kosmosā, tad jāpaver durvis uz luksusa automobiļu pasauli. Vēl nesen dārgajā galā toni uzdeva Tesla ar mašīnām, kuru cena grozījās ap 100 tūkstošiem, bet tagad, kā izskatās, Īlona Maska ražojumus izkonkurēs vācieši. Un viens no galvenajiem spēlētājiem šajā lauciņā būs Mercedes-Benz, kura piedāvātais EQS ir komforta un moderno tehnoloģiju esence zaļajā elektroauto iesaiņojumā.

Zvaigžņu kuģa sajūta

EQS piemīt viens trūkums. Bet varbūt tas ir pluss – kā nu uz to skatīties. Proti, no ārpuses šis auto neizskatās tik dārgs, cik tas patiesībā ir. Ja paskatāmies uz Bentley vai Range Rover, tad uzreiz saprotam – šitais gan ir biezs vāģis! EQS šādu sajūtu nerada. Diezgan garš korpuss, taču siluetam nav izteiktu individualitātes iezīmju, līdzīgi izskatās diezgan daudzi automobiļi. SUV kā SUV, nekā īpaša. Arī aizmugure nav atmiņā paliekoša. Priekšpuse gan ir ieturēta Mercedes raksturīgajā stilā, īpaši akcentējot logo ar trīsstaru zvaigzni, taču arī nevarētu teikt, ka radiatora restes aizvietošanas risinājums būtu sanācis novatorisks un elpu aizraujošs. Bet var jau būt, ka tā arī domāts – galu galā, Mercedes ir klasiska vērtība un kaut kāda dizainiska dauzīšanās te būtu lieka.

Taču, atverot auto durvis, nonāc pavisam citā pasaulē. Tādā, kur valda futūrisms. Pirmais, kas uzreiz duras acīs, ir milzīgais displejs jeb hyper screen, kas sniedzas pāri visam priekšējam panelim. Patiesībā tie ir trīs atsevišķi displeji, taču tik veiksmīgi iestrādāti panelī, ka rada kosmosa kuģa kabīnes iespaidu – visur zilgani ekrāni, visur kaut kādas bildes un datu plūsma. Vadītāja acu priekšā ir instrumentu panelis ar spidometru un visu pārējo, kam tur jābūt, bet vidū ir milzīgs ekrāns, kurā var regulēt mediju sistēmu, sēdekļa iestatījumus (kā jau S klases mersedesā pienākas, te ir gan visplašākās iespējas regulēt sēdekļa konfigurāciju, gan arī masāžas funkcija) un visdažādākos automašīnas parametrus, sākot no drošības palīgierīcēm un beidzot ar gaisa cirkulāciju. Ekrāna apakšējos stūros ir virtuālas klimatkontroles pogas – tās ir skārienjutīgas, taču tik lielas un viegli lietojamas, ka pat man neizraisīja ierasto šķendēšanos par to, ka siltuma/aukstuma vadībai jābūt ar fiziskām pogām, ko var viegli atrast pat neskatoties. Trešais ekrāns ir pasažiera pusē – viņš var pētīt auto enerģijas patēriņu, bakstīties ap mediju sistēmu un izklaidēties, kā nu pašam patīk. Jārēķinās tikai, ka uz šiem ekrāniem krājas putekļi, tādēļ nāksies mašīnā turēt samta lupatiņu un tos laiku pa laikam noslaucīt.

Salona apdare, protams, ir Mercedes atbilstošā līmenī. Regulējami dažādu krāsu gaismas diožu akcenti, koka un ādas apdare, ērti sēdekļi. Aizmugurē vietas ir pārpārēm – šķiet, tik daudz brīvas telpas pie pasažieru kājām nebiju redzējis nevienā citā automobilī. Tur mierīgi varētu novietot ne tikai čemodānu, bet pat kartupeļu maisu, un sēdošais tik un tā varētu ērti izstiept kājas. Tas pats sakāms pat bagāžnieku – arī tajā pietiek vietas vairākiem koferiem.

Neredzamie palīgi

Kā jau jaunākās paaudzes Mercedes automobiļos ierasts, vadītājs var izveidot savu profilu, kas ļaus mašīnas atmiņā saglabāt sēdekļa regulējumu, uzreiz automātiski pieslēgt viedtālruni, kā arī visus pārējos iestatījumus. Noderīga lieta, jo bez sava profila jāsamierinās ar to, ka, ik reizi iedarbinot auto, tev priekšā būs standarta iestatījumi. It kā jau nekas, taču daži no tiem vismaz man likās mazliet kaitinoši, piemēram, skaņas signāls, ja kaut par pāris kilometriem pārsniedzi atļauto braukšanas ātrumu.

Visdažādāko palīgsistēmu te ir pārpārēm. Tas, ka auto ir piebāzts ar sensoriem un videokamerām, vairs nav nekāds pārsteigums – kā jau SUV pienāktos, tas rāda arī mašīnas sānos un pat zem tās notiekošo, ja gadījumā nākas braukt pa šķēršļotu apvidu. Apstājoties pie luksofora, displejā parādās videokameras projicētais ielas attēls. Sākumā īsti nesapratu, kam tas vajadzīgs, taču atklāsme nāca Kalpaka bulvārī, kur luksofori novietoti tik augstu, ka no pirmās mašīnas tos grūti saskatīt – te tad arī noder kamera, ar kuras palīdzību uz ekrāna bez problēmām redzi, ka deg sarkanā gaisma. Savukārt griežoties atpakaļgaitā laukā no kāda sānu ceļa, kameras jau laikus signalizēs, ja no sāniem tuvojas cits transportlīdzeklis, bet, ja nereaģēsi, tad auto pats piebremzēs, lai novērstu sadursmi. Sensori perfekti reaģē arī uz aklajā zonā esošajiem gājējiem un velosipēdiem, nerunājot nemaz par mašīnām. Vēl viena noderīga palīgfunkcija ir atgādinājums par mašīnā aizmirstu tālruni – kāpjot ārā, atskanēs balss, kas paziņos, ka esi telefonu atstājis auto.

Brīžam pat liekas, ka mākslīgā saprāta dāvāto iespēju te ir par daudz. Piemēram, ja iebrauktuvē pie mājas ir paaugstinājums, tad GPS var ieprogrammēt, ka, jau tuvojoties šai vietai, auto automātiski ik reizi paaugstinās klīrensu. Tāpat var arī ieprogrammēt videokameras – ja pa ceļam uz mājām ir kāds šķēršļots vai šaurs ceļa posms, tad šo vietu var atzīmēt kartē, un vienmēr te aktivizēsies, piemēram, sānu kameras. Jumta lūkas vadība mani vispār pamatīgi apmulsināja: izrādās, to var atvērt ne tikai velkot ar pirkstu pa skārienjutīgo sensoru, bet arī ar žestu. Proti, kaut kā nejauši pavicināju roku lūkas vadības bloka tuvumā, un tā pēkšņi sāka bīdīties vaļā. Nesagatavotu cilvēku šāds pavērsiens var pat sabiedēt – kas, pie velna, te notiek?!

Lielceļa laineris

Bet kādas sajūtas rada braukšana ar EQS? Prognozējami patīkamas. Uz ceļa šis auto ir kā liels un stabils laineris. Gaidītās straujā uzrāviena sajūtas gan nav – auto it kā paātrinās nesteidzīgi, taču jau pēc dažām sekundēm tu ar pārsteigumu secini, ka spidometra rādītājs ir pie 100 kilometru atzīmes. Specifikācijā teikts, ka no 0 līdz 100 km/h auto ieskrienas sešās sekundēs, kas elektromobilim nav nekāds kosmoss, taču šādu gabarītu vāģim nav slikti – tas tomēr sver gandrīz trīs tonnas. Ātrumu te vispār nejūt un itin viegli var sakrāt iespaidīgu soda rēķinu kolekciju. Pietiek mazliet aizdomāties, un paskat – jau 130 km/h, taču pēc sajūtām varētu būt arī tikai 90. Var izvēlēties arī jaudīgāku auto versiju, taču, godīgi sakot, arī EQS 450 jaudas ir gana.

Lai būtu interesantāk, inženieri ir sarūpējuši arī skaņas celiņu, kas rada ilūziju, ka brauc ar veco labo iekšdedzes dzinēju. Sporta režīmā motora skaņas imitācija, protams, ir ducīgāka un agresīvāka. Šāds risinājums varbūt ļaus zvērinātiem benzīngalvām samierināties ar pāreju uz elektromobili.

Lai gan auto nav sporta vāģis, taču uz ceļa tas ir ļoti stabils. Pateicoties tam, ka piestūrējami ir arī aizmugurējie riteņi, apgriešanās rādiuss ir negaidīti mazs, turklāt arī pagriezienos šī piestūrēšana auto padara stabilāku. Ņemot vērā, ka šis ir SUV, neizpaliek arī bezceļu režīms, taču vismaz man ar to radās kaut kāda psiholoģiska barjera – nu nespēju es sevi pārliecināt, ka šo auto vajadzētu dzīt kaut kur smiltīs vai dubļos. Kaut gan nav šaubu, ka ar tādiem šķēršļiem mašīna tiktu galā. Pats izmetu tikai loku pa zemes un meža ceļiem, un tur nebija ne mazāko problēmu. Braukšana ir pietiekami mīksta un patīkama, jo pneimopiekare tomēr dara savu.

Ja runājam pat distanci, ko var nobraukt ar vienu uzlādi, tad vasarā tā ir apmēram 500 kilometru. Ziemā droši vien kādus 100 km varam strīpot nost, taču jebkurā gadījumā nav slikti. Braukšanas laikā kādu mazumiņu enerģijas akumulatorā var ielādēt ar rekuperācijas sistēmas palīdzību, turklāt te ir pieejama arī tā sauktā inteliģentā rekuperācija, kas pati izrēķinās, kā labāk rīkoties brīžos, kad esi noņēmis kāju no gāzes pedāļa – cik strauji vai līgani bremzēt.

Pārejam pie sāpīgākās šā stāsta daļas. Cik tad tas viss maksā? Kā jau pašā sākumā teikts – daudz. Ļoti daudz. Šī tomēr ir Mercedes S klase ar attiecīgo komfortu un visām iespējamām ekstrām, tādēļ te mums vairs neizdodas ierakstīties pat piecciparu skaitlī. Mūsu testa auto maksāja nepilnus 170 000 eiro, un tāda cena to automātiski padara par pieejamu tikai ļoti turīgiem cilvēkiem, un te neko līdzēt nespēs pat valsts subsīdijas elektroauto pircējiem. Grozies kā gribi, šis tomēr ir luksusa auto.

FAKTI

Mercedes-Benz EQS 450 4Matic

Dzinējs: 256 kW elektromotors

Jauda / griezes moments: 355 ZS / 800 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 6 sek.

Ar vienu uzlādi veicamais attālums: apmēram 500 km

Cena: 169 000 EUR