Latvijas noslēpumi: zīmīga bilde no frizētavas
Brežņeva laikos (1964–1982) frizētavas bija aprīkotas ar savdabīgas ķiveres formas matu žāvēšanas ierīcēm, kuras PSRS ziemeļrietumu reģionam ražoja Tallinas eksperimentālās mehānikas fabrika.
Interesanti, ka kopš trīsdesmitajiem gadiem šādu žāvētāju frizieri dēvēja par… šušuāru. Tiesa, mājas kārtībā žāvētāju sauca par fēnu, acīmredzot no vācu firmas AEG 1908. gada ierīces logo, kuru iedvesmoja kalnu ieleju karstā gaisa plūsmas nosaukums.
Kaut arī padomijā frizētavu pakalpojumi bija lēti, piemēram, sešdesmito gadu cenrādī norādīts, ka par manikīru jāmaksā 38 kapeikas, bet par sieviešu frizūru – ne vairāk par rubli, tomēr, lai tiktu īstenas amata meistares krēslā, vajadzēja personīgu pazīšanos un piemaksu. Modes diktētā nepieciešamība – kvalitatīvi ilgviļņi – 70. gados izmaksāja trīs, bet vēlāk pat piecus rubļus.
Ja vēlies uzzināt par sievietēm Latvijas cietumos pirmās brīvvalsts laikā, alkometriem padomju laikos, masu pašnāvībām Cēsīs, bēdīgi slaveno RAF un daudz ko citu, lasi izdevuma "100 Latvijas noslēpumi" 3. sērijā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
