Latvijas noslēpumi: kur mīt Purva mērglis?
Ja vaicāsi, kāds izskatās stāsta galvenais varonis Purva mērglis, atbilde varētu būt visai īsa un konkrēta: kaut kas starp aligatoru un Bāskervilu suni. Pēdējais gan arī nav skaidri vizuāli definēts un dzīvojis vien britu rakstnieka Artūra Konana Doila iztēlē, toties aligatoru varam apjūsmot ja ne dabā, tad fotogrāfijās.
Tātad – kur Latvijā varētu dzīvot Purva mērglis? Protams, ka tīreļos, purvos un akačos. Tam ļoti patīk augt un vairoties Dubeņu akacī, kas ir viens no tuvākajiem Liepājai. Uz turieni Liepājas televīzijas izklaides un satīrisko raidījumu redaktors Juris Skurstenis 20. gadsimta pēdējā desmitgadē stiepa daudzus jo daudzus vietējos, uz zoba pavelkamos deputātus, amatpersonas un uzņēmējus. Juris izveidoja sēriju raidījumu, it kā gremdējoties Dubeņu akacī un no turienes laižot pasaulē savus jociņus.
Kurzemē Purva mērglis varētu dzīvot arī Bandavas centrā starp Skrundu, Kuldīgu un Aizputi, netālu no Turlavas un Snēpeles. Tur, meža vidū, ir tāda dīvaina vieta kā Bezdubens. Pievērs uzmanību – nevis Bezdibens, bet Bezdubens. Purva ūdenskrātuve, bet ne purvs, apmēram 70 metru diametrā, pilnīgi apaļa – tāda tā izskatās arī kartē. Turklāt bez nevienas zivs, kas ir ļoti dīvaini. Iespējams, tas ir smagais purva ūdens, kurā ir pavisam maz skābekļa, bet zivīm skābeklis ir nepieciešams. Bet varbūt zivis izēd Purva mērglis?… Vasaras naktīs gaiss ap Bezdubenu ir tāds spocīgs – pilnmēness plus vēl visas meža skaņas ar pūču brēcieniem, buku baurošanu un dzērvju riesta dziesmām. Līdzās Kundu pilskalns, kura vidū bijusi aka, kas uz Bezdubenu izgājusi. Uzskata, ka no Kundu pilskalna 13. gadsimtā kurši varēja Ordeņa spiediena dēļ tomēr nonākt neuzvarēti ar visiem ieročiem un kļūt par Kuršu ķoniņiem. Ķoniņu apdzīvotās zemes turpat aiz meža atrodamas. Pilskalns tik stāvs un nepieejams, ka bruņinieku kavalērijai tur nu noteikti nebūtu ko darīt. Ja nu vienīgi nobloķēt un badā pamērdēt pilskalnā uzdzītos kuršus. Apkārtējās zemes izpostīt.
Diplomēti Latvijas ģeologi sliecas noliegt arī versiju par meteorīta ietriekšanos zemē Bandavas centrā, no kā apkārtējā, dažviet ap 50 metru dziļo gravu sazarotā sistēma. Zinātnieki spriež, ka tās ir ledus laikmeta sekas, kad kūstošie ledāji izgrauza sev ceļu uz apkārtējām upēm uz jūru. Bezdubens varētu būt veidojies no otrādi apmesta ledus konusa ar spico galu uz leju. Runā arī, ka tam esot vairāki dibeni un ar kārti neko sataustīt nevarot. Purva mērglim tādos apstākļos dzīvot būtu īsta paradīze, ja vien mērgli varam saistīt ar Paradīzi. Katrai vietējai mājai savs purvelis, kur dzērvenes palasīt. Bet Kaķenpurvam nepārprotams nosaukums – tur kaķēnu pārpalikums slīcināts. Gan jau mērglim arī kāds kumoss uz kārā zoba ticis. Vietējie Bezdubenu saista ar baltu svētvietu vēl no Rāmavas laikiem, kad krīvi tur ceļojuši.
Piemērots Purva mērgļa dzīvei un populācijai ir arī Dunikas tīrelis, kam pāri laipas 6,3 kilometru garumā – Latvijas-Lietuvas pierobežā. Visenerģiskāk tas izskatās putenī, kad janvāra un februāra aukas gaisā svelpj, migliņa izklīst un akači dveš savu iekšā velkošo auru. Viegli piebraukt ar auto. Uz abām iepriekš aprakstītajām vietām aizvedīs tikai labs vietējo apstākļu pārzinātājs, Purva mērgļa pārtikas piegādātājs un aģents. Dunikas tīrelis gana labi aprakstīts tūrisma ceļvežos, un atsevišķus komentārus nemaz neprasa, vien iztēli un vēlēšanos pieslēgties pabaisai noskaņai.
