100 lietas Latvijas simtgadei. 1980. gads: MELNALKSNIS
Latvijas mežzinātnieki atklāj melnalkšņa brīnumaino iedarbību uz priedēm. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1980. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1981. gads.
Latvija ir izslavēta ar savu zaļo zeltu un mežkopības tradīcijām, kuras pie mums apgūt brauc no visas pasaules (pat no Dienvidamerikas džungļiem, kā par to nesen lielījās “Latvijas Valsts meži”). Arī padomjlaika spaidi mūsu meža viedos nespēja locīt un viņi pasaulei deva jaunas zinības par kokiem. Tā 1980. gada novembrī ziņu aģentūra “Latinform” teju visās Latvijas avīzēs stāstīja par Inčukalna “meža vīru” atklājumu. Viņi 1980. gadā godā cēla parasto MELNALKSNI:
“Kā apgalvo Latvijas mežkopji ne tikai cilvēkiem, bet arī kokiem labs “noskaņojums” ir atkarīgs no kaimiņiem. Piemēram, blakus skuju kokiem nīkst sarkanās kļavas un baltās akācijas. Toties priedes, kam blakus iestāda melnalkšņus, jūtas možākas un augšanā pat apsteidz savus vienaudžus.
Šo negaidīto secinājumu devuši speciālistu pētījumi Inčukalna mežrūpniecības saimniecībā. Tur kociņus izkārtoja tā, lai starp priedēm augtu biezi melnalkšņi. Priedes labi iesakņojās un trijos gados aptuveni par 40 procentiem augšanas ziņā apsteidza kokus blakusplantācijās.
Izrādās, ka uz melnalkšņu saknēm mīt vērtīgās gumiņu baktērijas. Tās bagātina augsni ar slāpekli un līdz ar to stimulē citu koku augšanu. Spēcīgā sakņu sistēma ļauj šo koku izmantot arī kā sablīvētas augsnes dabisku “irdinātāju”.
Nākamajā pavasarī republikas kokaudzētavu sagatavotos melnalkšņus sāks izmantot, lai atjaunotu mežu masīvus, kuru platība republikā katru gadu palielinās par 8 tūkstošiem hektāru”.
