100 lietas Latvijas simtgadei. 1945. gads: MEISENES PORCELĀNS
Rīgas pilī atsāk darboties Vakareiropas mākslas muzejs. Kā nu kurš rēķina un uzskata, bet 1945. gada otrajā pusē lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, kādā nebūt brīdi tomēr atviegloti uzelpoja, jo pavīdēja cerība atkal uz dzīvi, kur nebūs jābaidās, ka kuru katru brīdi tev uz galvas no gaisa uzkritīs kāda degbumba un uz galda atkal mierīgi varēja uzlikt stikla traukus, arī MIEISENES PORCELĀNU – 1945. gada lietu.
18. novembra priekšvakarā Rīgas pilī durvis atkal vēra Vakareiropas mākslas muzejs (tas kurš pēc vairāku nosaukumu maiņas izdzīvojis līdz mūsdienām un nu saucas par mākslas muzeju „Rīgas birža”). Vismaz vieni okupanti šo muzeju nu vairs neapdraudēja, jo muzejnieki droši no lādēm atkal cēla ārā muzeja lepnumus. Tostarp arī pasaulslaveno Meisenes porcelānu. 1945. gada 18. novembrī „Cīņa” tautai vēsta:
„Milzu zaudējumus vācu okupanti ir nodarījuši Vakareiropas mākslas muzejam Rīgas pilī, kur muzejs atradās pēdējā laikā priekš Lielā Tēvijas kara. Okupācijas laikā šeit novietojās kāds fašistu štābs, un tieši muzejs bija vieta, ko izraudzīja par mitekli šā štāba apsardzei. Kad Sarkanā Armija atbrīvoja Rīgu, muzeja telpas izrādījās izpostītas un piemēslotas. Fašistu „kultūru” labi raksturo tas, ka, tagad telpas remontējot, 3 smagajās automašīnās bija jāizved tukšas pudeles.
Liela daļa eksponātu bija izlaupīta. Lielie postījumi tomēr neatbaidīja muzeja darbiniekus enerģiski sākt, savas mākslas iestādes atjaunošanu. Tagad telpas ir sakārtotas, un atlikušie eksponāti sakopoti. Vislabāk uzglabājušies porcelāna un fajansa izstrādājumi. Tāpēc arī ar to izstādi muzejs 17. novembrī atklāja savu darbību.
Izstādē reprezentēti vērtīgi porcelāna un fajansa izstrādājumi, kas radušies sākot ar 17. g.s. un beidzot ar mūsu dienām. (..) Retiem mākslas darbiem bagātīgi reprezentēts Meisenes porcelāns. Pirmajā vietā šeit stādamas ievērojamā vācu mākslinieka Kendlera grupas „Eiropa” un „Āzija”, kas ir vienīgās pasaulē.”
