100 lietas Latvijas simtgadei. 1937. gads: ROKAS PULKSTENIS
Rokas pulkstenis par labu telefonam sāka zaudēt pirms 80 gadiem. Katru dienu stāstam par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1937. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1938. gads.
Šodien rokas pulkstenis jau tikai tāda dižošanās un māžošanās vien ir, jo visiem kabatā ir viedie telefoni, kuros taču skaidri uzrādās arī pareizs laiks. Nu kāpēc nēsāt līdzi pulksteni, ja ir telefons! Latvieši no rokas pulksteņiem telefonu dēļ sāka atradināties 1937. gada novembrī. Tieši tad, Latvijas tauta pārliecinājās – ja ir telefons, pulksteni nevajaga! Tāpēc 1937. gada lieta ir ROKAS PULKSTENIS, kas tolaik sāka zaudēt telefonam. 1937. gada 18. novembrī laikraksts „Rīts” vēsta:
„„Pulksteņa jaunkundze” atbild 25 klausītājiem reizē! Šodien sāk darboties pirmais runājošais pulkstenis Rīgā. Neoficiāli tas jau vakar bija pieslēgts Rīgas telefona tiklam un telefona abonenti pareizo laiku vakar klausīja, uzgriežot 03. Pagriežot 01, ziņu galda dežurantes laipni lūdza griezties pie „pulksteņa jaunkundzes”. Automāti pieslēgti 29 sarunu ceļiem, tā kā 25 Rīgas telefona abonenti reizē var noklausīties pareizā laika ziņojumu. Atskaņojums ir ļoti skaidrs. „Pulksteņa jaunkundze” nepiemin stundas minūtes un sekundes, bet saka „Desmit, piecdesmit, nulle”, „Desmit, piecdesmit, četrdesmit”.
Uzmanīgāk ieklausoties dzirdama vēl arī kāda cita īpašība, - dažu brīdi runā zemāka balss, bet dažu - sīkāka, maigāka”.
