100 lietas Latvijas simtgadei. 1928. gads: STEKS

Arī pirms 90 gadiem mūsu valstī uzdarbojās kaitnieki un valsts iekārtas grāvēji, tā sakot – piektā kolonna, kas vienā laidā slavēja Krievijas (tolaik S.P.S.R. – Sociālistiskās Padomju Republiku Savienības) sistēmu un aicināja aizstāvēt kapitālisma nomocītās darba tautas tiesības un brīvības. Šīs piektās kolonnas rupors bija Saeimas Strādnieku-zemnieku frakcijas laikraksts „Darbs un Maize”, kas 1928. gada 18. novembra numurā nevis stāsta par latvju zemes krāšņumu un sasniegumiem, bet gan nolād pastāvošo režīmu, kas nabadzīgajiem un trūcīgajiem uz valsts jubileju atvēl vien 10 gramus sviesta, kamēr pilsētu ielu stūros izkarināti sarkanbaltie karogi un ilumināciju lampiņu simti (vai tā nav izšķērdība!). Pie tam Latvijas tautas teju vai galvenie ienaidnieki ir sociāldemokrāti, kuri atļāvušies svinēt valsts svētkus un tiem veltīt sava preses izdevuma – „Sociāldemokrāts” izdevumu, to ietērpjot svētku dizainā. Tāpat Katoļu ielā 30 Darbaļaužu kultūras biedrībā iebrukuši policisti un aizturējuši tur esošos iekšējā biedru vakara dalībniekus (ko biedri tur todien sprieda, gan netiek minēts). Nu pret tādiem valsts patriotisma gānītājiem varēja cīnīties tikai ar pipkām, un 1928. gada lieta – STEKS bija vajadzīgs ne tikai Rīgā, bet arī provincē. 1928. gada 18. novembra „Darbs un Zeme” raksta:

„10 gadu jubilejas dāvana. Liepājas kārtībniekiem uz posteņiem izdalītas ap 20 collas garas gumijas pipkas, slotas kāta resnumā. Cilvēku nosist var droši. Laba dāvana uz valsts 10 gadu pastāvēšanas svētkiem. Valsts dzīve ieiet jaunā posmā. Līdz šim bijām bez pipkām, tagad pēc 10 gadiem būs pipkas”.

Tāpat valsts svētku dienas laikraksta numurā pazīstamais latviešu „sarkanais” literāts un publicists lasītājiem liela Krievijā notiekošo staļinistisko industrializāciju, bet ziņu sadaļā ar lepnumu paziņo, ka S.P.R.S. gudrā valdīšana nākamgad darbaļaužu diktatūras lielvalsts budžetā par 23% palielinājusi izdevumus kultūrai un sociālpolitikai.