Pasaulē pastāv divu veidu bārmeņu sacensības - kokteiļu gatavošanā jeb miksoloģijā un pudeļu mētāšanā jeb “flair”. Tie bārmeņi, kuri nevēlas tikai dirnēt aiz letes, bet arī pasauli apskatīt un sevi tai parādīt, parasti izvēlas vienu no disciplīnām, jo abas augstā līmenī apvienot ir praktiski neiespējami - pārāk jau tās ir atšķirīgas. Ja miksoloģijā jāprot izgudrot kokteiļa recepti un šo kokteili pagatavot, neaizmirstot arī par glāžu dekorēšanu, tad “flair” viss uzsvars ir uz roku veiklību. Sacensību dalībniekam tiek dotas dažas minūtes (parasti atlases kārtā trīs, bet finālā sešas vai septiņas), kuru laikā jāpagatavo noteikts kokteilis, vienlaikus cenšoties publiku pārsteigt ar dažādiem trikiem, mētājot pudeles un žonglējot ar tām. Punktus, pēc kuriem nosaka uzvaretāju, dod arī par kokteiļa kvalitāti, taču noteicošais ir tas, cik iespaidīgi un oriģināli ir triki. Kā minimums, jāprot žonglēt ar vairākām pudelēm un šeikeriem, mest tos gaisā un neskatoties noķert.

Mūsu Deniss “flair” pasaulē savā ziņā ir tāds kā izņēmums, jo virsotnes sasniedzis jau 22 gadu vecumā. Tas ir ļoti agri, jo, lai pudeļu mētāšanā sasniegtu augstu līmeni, nepieciešami gadiem ilgi treniņi. Trifanovs treniņiem ir veltījis jau sešus gadus un vienkārša matemātika ļauj secināt, ka ar pudelēm krāmēties viņš sācis vecumā, kad viņu nemaz vēl bārā nedrīkstēja laist iekšā - 16 gados. “Ja skolas laikā gribēju sev atrast kādu interesantu profesiju, lai nebūtu caurām dienām jāsēž ofisā. Un, protams, lai varētu arī nopelnīt kaut kādu naudu. Ilgi domāju, kādai sfērai pievērsties, līdz nolēma kļūt par bārmeni - lielā mērā arī tādēļ, ka man ir zināmas aktiera dotības un patīk atrasties uzmanības centrā,” tā profesijas izvēli skaidro pats Deniss. Savukārt   pudeļu mētāšanai viņš nolēmis pievērsties pēc tam, kad internetā atradis dažus video, kur redzams, cik veikli ar traukiem žonglē šīs jomas meistari. Atradis Rīgā kursus, kuros apguvis “flair” pamatus, un sācis trenēties - pirmos divus gadus neko citu viņš vispār nevarēja darīt, jo sacensībās piedalīties drīkst tikai no 18 gadu vecuma.

Pirmie mači Londonā gan izvērsušies par grandiozu izgāšanos: “Biju uztraucies un visu nometu zemē. Paliku viens no pēdējiem. Tad sapratu, ka jāsāk nopietni trenēties.” Kā izskatās šie nopietnie treniņi? Apmēram tāpat kā jebkurā citā nopietnā sporta veidā - treniņiem Deniss velta pa sešām stundām dienā un tā 4-5 dienas nedēļā. Agrāk esot trenējies vēl vairāk - pa 12 stundām dienā. Tiesa, te gan ir viena būtiska atšķirība no profesionāla futbolista vai vingrotāja - ja tie pēc treniņa iet mājās atpūsties, tad Denisam jādodas jādodas pelnīt naudu uz savu oficiālo darba vietu, “Olympic Voodoo Casino” bāru. Pudeļu mētāšana nav olimpiskais sporta veids, tādēļ te viss balstās tikai uz entuziasmu. Labi, ka treniņiem pieejamas telpas Latvijas Bārmeņu federācijas telpās, jo pudeļu mētāšana nav gluži tā nodarbe, kurā būtu prātīgi praktizēties dzīvoklī - pat, ja trenēsies ar tukšiem traukiem (un tā arī parasti dara), tad agri vai vēlu izdauzīsi logu vai apskādēsi mēbeles. Nerunājot nemaz par stikla lausku slaucīšanu no grīdas. Federācijas treniņu telpa šajā ziņā ir ideāla, jo grīda ir klāta ar biezu gumijas paklāju, bet logi aizsegti ar tīklu.

“Cik glāzes es trenējoties esmu saplēsis? Oi, treniņu dienā varu saplēst 4-7 pudeles, nedēļā iznāks 24 - 40. Cik gadā - to nu rēķiniet paši…” saka Deniss. Mēs arī sarēķinājām - iznāk, ka gadā viņš saplēš mazliet virs 1000 pudelēm. Ja rēķinam visus treniņu gadus, tad jau sanāk vesels vagons ar tukšo taru…

Pirmos nopietnos panākumus Trifanovs sāka gūt pirms diviem gadiem, kad regulāri sasniedza dažādu turnīru finālus, bet dažos, piemēram, pērn tepat Rīgā notikušajā “Flairmania 2015” pat uzvarēja. Tiesa, pašos prestižākajos turnīros, kuros naudas prēmijas par uzvaru grozās ap 10 000 eiro, uzvarēt gan neesot reāli, jo konkurence ir pārāk liela, turklāt noteikumi pamazām mainās. Ja agrāk pietika ar sarežģītiem trikiem, tad tagad sāk vērtēt arī triku oriģinalitāti.

“Pēdējā turnīrā Baltkrievijā startēju ideāli, taču paliku ceturtais. Un tas tikai tādēļ, ka tagad vairāk vērtē oriģinalitāti. Man ir vieni no sarežģītākajiem trikiem pasaulē - piemēram, es vienlaikus gaisā metu astoņus priekšmetus, septiņas pudeles un šeikeri; tik daudz nevienam citam nav -, taču tagad ar to uzvarai vairs nepietiek. Bet oriģinālu triku izdomāt nav nemaz tik vienkārši: vakar sāku darbu pie jaunas programmas, četras stundas domāju jaunu triku un tā arī neko neizdomāju,” “flair” virtuves noslēpumus skaidro Deniss. Tiesa, savs “kroņa numurs” jeb “signature” triks viņam ir - uzmest gaisā pudeli un šeikeri, tad zibenīgi paķert no letes vēl trīs šeikerus un beigās vēl noķert gaisā pamestos priekšmetus. Izskatās iespaidīgi. Lai to redzētu dzīvē, gan nāksies gaidīt kārtējās sacensības vai meklēt internetā videoierakstus, jo ikdienā savā darbavietā Trifanovs ar pudelēm parasti nemētājas - jātaupot spēkus treniņam.

Mācāmies trikus

Trīs nosacīti vienkārši triki ar pudeli, ar kuriem vari mēģināt pārsteigt draugus bārbekjū pasākumā

Pārmet pudeli no vienas rokas otrā

Ar nelielu atvēzienu pārsvied pudeli no vienas rokas otrā, tikai ielāgo, ka, pudeli notverot, rokai kustība līgani jāturpina, pretējā gadījumā pudeles saturs izlīs. Izklausās tas viss vienkārši, taču patiesībā nāksies krietni papūlēties, lai pudeles mešana izskatītos graciozi un nepiespiesti. Nelāgi tas, ka šī trika gadījumā draugi diez vai novērtēs darbu, ko būsi ieguldījis tā apgūšanā - izskatās tas viss krietni vienkāršāk, nekā ir patiesībā.

Pudele uz plaukstas virspuses

Šis joks jau vairāk ļaus iekarot publikas uzmanību. Paņem rokā pudeli, pamet vertikāli gaisā un paliec roku apakšā tā, lai pudeles dibens piezemētos uz plaukstas virspuses. Un tā arī pudele uz plaukstas paliktu, nevis pēc pussekundes nozveltos zemē. Šo rindu autoram pirmajos 20 mēģinājumos tieši tā arī gadījās - lai arī liekas, ka uztvert pudeli ar plaukstas virspusi ir vienkārši, patiesībā ir grūti nobalansēt tā, lai pudele uz rokas arī paliktu. Un vēl grūtāk ir panākt, lai šis triks izdotos veikli un nesamocīti. Pirms neesi izkopis iemaņas lidz pilnībai, labāk publiski to nemaz nerādi.

Pārmet pudeli pār plecu. Un noķer

Un jau atkal - skatoties no malas uz Denisu, liekas, ka nekā sarežģīta te nav. Paņemam labajā rokā pudeli, ar līganu rokas kustību pārmetam pār labo plecu… un tā precīzi iekrīt apakšā paliktajā kreisās rokas plaukstā. Kad to pamēģināju atkārtot es, tad pirmajā piegājienā gandrīz izsitu logu. Izrādās, metienam nav jābūt spēcīgam, taču labi aprēķinātam. Nākamos pāris desmitus reižu pudele nokrita kaut kur aiz muguras, bet kaut kad ap trīsdesmito mēģinājumu es pudeli gandrīz noķēru. Tiesa, atslēgas vārds ir “gandrīz”. Svarīgi ir ar acīm pudelei metiena un lidojuma laikā sekot, tā vismaz mācīja Deniss. Man pagaidām trauku puslīdz sakarīgi notvert nav izdevies, treniņi turpinās.