48 gadus vecais Pāvels Bukovskis tika atrasts miris savās mājās pagājušā gada 28. aprīlī. Pēc neveiksmīgās procedūras viņš cieta no smagas depresijas.

Autoiekrāvēja vadītājs bija samaksājis par zobu izraušanu un implantu ievietošanu privātā klīnikā Turcijā, vēloties ieekonomēt, taču lēmums doties ārstēties uz ārzemēm pārvērtās murgainā pieredzē.

Tā vietā, lai janvārī viņam tiktu ievietotas pagaidu protēzes pirms pastāvīgo implantu uzstādīšanas, trīs bērnu tēvs tika nosūtīts mājās bez zobiem un viņam tika paziņots, ka viņam būs jāgaida seši mēneši līdz implantu ievietošanai.

Viņa sērojošā atraitne Darija Bukovska tiesas sēdē Norfolkā sacīja: "Viņš zaudēja visas cerības, ka situācija varētu uzlaboties. Neskatoties uz visiem mūsu centieniem viņu atbalstīt, galu galā mums viņu neizdevās glābt."

Bukovskis vairākus gadus bija cietis no periodontīta — hroniskas iekaisuma slimības, kas var izraisīt zobu un kaulu zudumu. Bukovska norādīja, ka viņas Polijā dzimušais vīrs vienmēr bijis lepns par sevi, taču viņa pašapziņu smagi iedragāja neveiksmīgi veiktā zobārstniecības procedūra.

"Viņš vienmēr rūpējās par sevi, savu izskatu un veselību," sacīja Bukovska. "Diemžēl pēc visu zobu izraušanas klīnika viņam paziņoja, ka tālāku ārstēšanu nevar turpināt. Viņi viņu nosūtīja mājās bez zobiem un teica, lai atgriežas pēc sešiem mēnešiem. Tas viņam bija emocionāli postoši."

"Viņš bija dziļi emocionāli salauzts — zobu zaudēšana iznīcināja viņa pašapziņu un cerības sajūtu. Neskatoties uz mūsu pastāvīgo atbalstu no manis un mūsu meitām, viņš no mums arvien vairāk attālinājās."

Pēc šķietami neveiksmīgās procedūras Bukovskis nespēja normāli ēst un, pasliktinoties viņa garīgajai veselībai, sāka pārmērīgi lietot alkoholu. Viņa sieva aprakstīja, kā viņa stāvoklis "strauji pasliktinājās", līdz viņš 2024. gada 24. aprīlī tika steidzīgā kārtā nogādāts slimnīcā.

Garīgās veselības speciālisti secināja, ka vīrietim ir "spēcīgas pašnāvnieciskas domas" ar vairākiem "pašnāvības riska indikatoriem".

Neskatoties uz bažām par viņa "drošību un labklājību", tika nolemts, ka tajā brīdī viņam nav nepieciešama psihiatriskā hospitalizācija, jo bija "pietiekami aizsargfaktori" un "zināmas nākotnes plānošanas pazīmes".

Bukovska ģimenei tika sniegti drošības ieteikumi, kā arī neliels medikamentu daudzums. Tomēr bažas par viņa "intensīvo" alkohola lietošanu pēc atgriešanās mājās nozīmēja, ka medmāsa vairs nevarēja izrakstīt papildu medikamentus.

Bukovskim bija paredzēts psihiatra mājas apmeklējums 28. aprīlī, taču darbinieku slimības dēļ viņi ieradās trīs stundas vēlāk, nekā bija plānots. Psihiatrs Bukovski atrada viņa mājās pirms pulksten 13 un izsauca neatliekamo palīdzību, taču viņš tika atzīts par mirušu dažas minūtes vēlāk.

Bukovska kritizēja vīra aprūpi, sakot, ka viņa problēmu nopietnība tika "atkārtoti ignorēta katrā iespējamajā gadījumā". Paziņojumā tiesai viņa sacīja: "Viņam netika iedoti medikamenti, kas būtu palīdzējuši viņam izturēt dažas dienas. Darbinieki neieradās, neatbildēja uz mūsu zvaniem un galu galā - kavējās."

"Šo visu apstākļu uzkrāšanās un komunikācijas trūkums galu galā noveda pie tā, kur mēs esam šodien. Mūsu ģimene netika nekā atbalstīta — mums netika izskaidrotas pazīmes, kam jāpievērš uzmanība pašnāvības riska gadījumā, kā tikt galā ar viņa atkarības/atcelšanās simptomiem un kā viņu atbalstīt.

Mēs uzticējāmies darbinieku kompetencei, lai palīdzētu gan viņam, gan mums tikt tam cauri. Pāvels var būt tikai vēl viens gadījums citiem cilvēkiem. Mums viņš bija mūsu pasaule. Mēs viņu dziļi mīlējām, un tagad mums jāizdzīvo savs ļaunākais murgs.

Pāvels tika pievilts. Es ceru, ka tas nekad neatkārtosies un nekas tamlīdzīgs nenotiks ar citām ģimenēm. Pāvels bija pelnījis ko labāku."

Norfolkas apgabala koronere Džohanna Tompsone fiksēja pašnāvības secinājumu, sakot: "Ir pierādījumi par Pāvela nodomu izbeigt savu dzīvi ziņojumos un piezīmēs, ko viņš atstāja."

Viņa norādīja, ka neveiksmīgā zobārstniecības procedūra būtiski ietekmēja Bukovska labklājību. Tompsone sacīja: "Pāvels atradās krīzes situācijā pēc zobārstniecības procedūras Turcijā, kas ne tikai noveda pie viņa zobu zaudēšanas. Viņa garīgā veselība pasliktinājās pēc šīs neveiksmīgās ārstēšanas ārzemēs."

Viņš sāka pārmērīgi lietot alkoholu, kas savukārt vēl vairāk ietekmēja viņa pašsajūtu un ģimenes dzīvi. Viņa ģimene kļuva ļoti noraizējusies par viņu, jo viņš izteica nodomu atņemt sev dzīvību.

Tiesas sēdē arī tika norādīts, ka Bukovskis 12 gadu vecumā piedzīvoja personisku traģēdiju — viņa tēvs gāja bojā negadījumā, un viņu kopā ar brāļiem un māsām uzaudzināja māte. Viņš tika raksturots kā "labi audzināts, mierīgs un talantīgs bērns", kurš pabeidza universitāti Polijā, pēc tam strādāja Itālijā un galu galā apmetās uz dzīvi Apvienotajā Karalistē.

Viņa sieva piebilda: "Pāvels bija mans mīļotais vīrs, mūsu meitas tēvs un lielisks patēvs manām divām meitām no iepriekšējām attiecībām. Viņš bija dēls, brālis un ļoti novērtēts draugs. Pāvels bija ārkārtīgi prasmīgs un atjautīgs — tādu cilvēku mēdz saukt par meistaru. Viņš pats veica jebkurus remontdarbus.

Viņš bija inteliģents, labi izglītots un ar plašām interesēm. Viena no viņa lielākajām kaislībām bija makšķerēšana. Pāvels bija labs cilvēks, mīlošs vīrs un uzticīgs tēvs. Mums viņš ļoti pietrūkst, un es dziļi nožēloju, ka mēs nespējām viņam palīdzēt laikā. Mūs vienoja dziļa mīlestība."

Vēl viena briesmīga pieredze Turcijā

Pirms pāris dienām izdevums "Mirror" vēstīja par vēl kādu gaužām nelāgu pieredzi ar zobārstniecības procedūru Turcijā, kur kāds vīrietis arī palicis bez zobiem.

Džons Dentons 2020. gada janvārī bija iesaistīts smagā motocikla avārijā, pēc kuras palicis bez priekšzobiem.

Divu bērnu tēvs apgalvo, ka tas izraisīja viņa zobu "sabrukšanu", bet, kad viņš vērsās pēc palīdzības pie zobārsta Apvienotajā Karalistē, viņš saprata, ka nevar atļauties ārstēšanu, kas izmaksā vismaz 30 tūkstošus mārciņu.

Džona zobu stāvoklis turpināja pasliktināties. Piegādes šoferis šī gada janvārī nolēma iztērēt 3500 mārciņas un doties uz Turciju, lai iegūtu jaunu smaidu. Pēc tam, kad viņam tika ielikti 14 implanti, viņš apgalvo, ka bija atstāts "sāpīgā" stāvoklī, bet kad viņš atgriezās Apvienotajā Karalistē, viņa apakšējie zobi izkrita.

Kad viņš martā atkal devās uz Turciju uz pārbaudi, Džons apgalvo, ka zobārsts izņēma visus viņa implantus, nevis tos salaboja. Viņš saka, ka tagad nevar pat ēst mīkstu kūku un vēlētos, kaut varēt atgriezt laiku atpakaļ un neveikt šo procedūru.

"Atceros, kā pamodos, un tur nebija neko [nebija zobu]. Izņemot priekšējo, kas bija mazliet sāpīgs. Nebija nekādas vajadzības tos visus izņemt. Bija šoks, kad uzzināju, ka tie visi tika izņemti," sacīja Džons.

Viņš piebilda: "[Pirms došanās uz Turciju] es pieradu slēpt muti, runājot ar cilvēkiem, un nesmaidīt. Es saņēmu daudz piedāvājumu no zobārstiem Turcijā, un izvēlējos vienu, kas bija vidējais risinājums, jo uzskatīju, ka tā ir droša izvēle. Viņiem bija labas atsauksmes, un tie bija vieni no nedaudzajiem klīnikām, kas nepiespieda tevi veikt rezervāciju, tāpēc viņi šķita īsti."

Beidzot sazvanīta, Iveta Grigule skopi komentē traci ap viņas laisko darbošanos Briselē